Pie Ņujorkas sv. Jāzepa katedrāles Benediktu XVI sagaidīja draudzes prāvests un vietējie
ticīgie. Tikšanās bija vienkārša, taču ļoti sirsnīga. Vispirms pāvests devās pie dažām
mātēm ar maziem bērniem uz rokām, kuru pieres apzīmēja ar svētā krusta zīmi. Nelielajā
19. gadsimtā celtajā dievnamā, kas ir vācu tautas nacionālā svētnīca, Svēto tēvu gaidīja
250 dažādu kristīgo konfesiju pārstāvji. Uzrunājot klātesošos, viņš uzsvēra kristiešu
liecības lielo nozīmi mūsdienu pasaulē.
Pāvests izteica atzinīgus vārdus visiem
tiem, kuri iesaistījušies ekumenisma veicināšanas cēlajā darbā. «ASV kristiešu devums
šajā laukā ir redzams arī visā pasaulē. Varam būt droši, ka Kungs nekad mūs nepametīs
vienus savos centienos pēc vienotības» – iedrošināja pāvests. Svētie Raksti aicina
mūs būt par lieciniekiem. Tieši kristiešu savstarpējā vienprātība un vienotība ir
liecības spožā zīme. Šajā ticības, cerības un mīlestības vienotībā slēpjas kristiešu
spēks.
Mēs dzīvojam straujas globalizācijas laikmetā – turpināja Svētais tēvs.
– No vienas puses, savstarpējā saikne starp cilvēkiem padziļinās, mēs kļūstam cits
no cita aizvien atkarīgāki, bet, no otras puses, pieaug individuālisma tendence. Paradoksāli,
ka paralēli elektronisko līdzekļu izplatībai komunikāciju pasaulē palielinās noslēgšanās
un ieraušanās sevī tendence, sevišķi – jauniešu vidū. Tāpēc jauniešiem nepieciešami
aizvien autentiskāki kopienas dzīves veidi. Bez tam, šodien ļoti strauji izplatās
sekulārā mentalitāte. Līdz ar to, mūsdienās vairāk nekā jebkad agrāk, kristieši ir
aicināti tiekties pēc aizvien ciešākas vienotības un būt par patiesiem Evaņģēlija
vēsts lieciniekiem.
Pāvests atgādināja, ka Baznīcas vienības avots ir Vissvētākā
Trīsvienība – Dieva Tēva, Dēla un Svētā Gara vienība. Pirmo kristiešu dzīve bija spožs
šīs vienības attēls. Viņi dzīvoja pilnīgā saskaņā ar savu credo. Apustuļu sludināšanas
kodols ir nekas cits kā krustā sistais un augšāmcēlies Kristus. Šīs liecības spēks
un iekšējais dinamisms ir tāds pats arī šodien.
Tikai «paliekot stipri» drošajā
mācībā, varēsim atbildēt izaicinājumiem, kam esam aicināti stāties pretī šajā pasaulē,
kurā notiek pārmaiņas. Tikai tādā veidā pārliecinoši liecināsim par Evaņģēlija patiesību
un tā morālo mācību. Tieši šādu vēsti pasaule gaida no mums – uzsvēra pāvests. Arī
mums pienākas, tāpat kā to darīja pirmie kristieši, sniegt skaidru liecību un, tādējādi,
«atlīdzināt par to cerību, kas ir mūsos»; tādā veidā, visu labās gribas cilvēku acis
varēs atvērties un saskatīt, ka Dievs ir atklājis savu vaigu un, caur Jēzu Kristu,
atvēris mums ieeju savā dievišķajā dzīvē. Vienīgi Kristus ir mūsu cerība! Dievs atklāja
savu mīlestību visām tautām caur sava Dēla ciešanu un nāves noslēpumu; Viņš aicināja
mūs sludināt, ka Kristus ir patiesi augšāmcēlies, sēd pie Tēva labās rokas un «atkal
atnāks godībā, lai tiesātu dzīvos un mirušos».
Ekumeniskās tikšanas dalībniekiem
Benedikts XVI atgādināja arī lūgšanas centrālo lomu centienos pēc savstarpējās vienības.
Lūgšana ir visu mūsu pūliņu «sirds un dvēsele». Pēc tikšanās ar kristīgo konfesiju
pārstāvjiem, no sv. Jāzepa katedrāles, pāvests devās uz savu rezidenci, kur kopā ar
kardināliem, Bīskapu konferences un savas delegācijas locekļiem ieturēja vakariņas.
Sestdien, 19. aprīļa rītā viņš ieradās Ņujorkas sv. Patrika katedrālē, lai kopā ar
priesteriem un reliģisko ordeņu locekļiem svinētu Euharistiju «par universālo Baznīcu».