Benedikta XVI vizīte Baltajā namā

Baltais nams ir ASV prezidenta oficiālā un privātā rezidence. Ēkas celtniecība tika uzsākta 1792. gadā, prezidenta Džordža Vašingtona laikā un pabeigta 1800. gadā. Arhitekts, francūzis Pjērs Lanfants savulaik bija amerikāņu Revolucionārās armijas kareivis. Šodien Baltais nams sastāv no 132 istabām. Tā kompleksā atrodas arī tenisa korts, baseins, kino zāle.

Ierodoties pāvestam Baltajā namā, atskanēja 21 lielgabala šāviens, notika militāra parāde un tika izpildītas ASV un Vatikāna himnas. Pāvests pateicās prezidentam Džordžam Bušam un visai amerikāņu nācijai par iespēju viesoties šai zemē. Benedikts XVI pastāstīja, ka viņa vizīte iekrīt brīdī, kas ir nozīmīgs Amerikas katoļu kopienai, jo šogad aprit 200 gadi, kopš izveidota Baltimoras arhidiecēze. Tā bija pirmā diecēze Amerikas Savienotajās Valstīs, kurai sekoja Ņujorkas, Bostonas, Filadelfijas un Luisvilas diecēzes.

Stāstot par sava ceļojuma motīviem, pāvests teica: „Es nāku kā draugs, Evaņģēlija sludinātājs un kā cilvēks, kas izjūt lielu cieņu pret šo plašo un daudzveidīgo sabiedrību. Amerikas katoļi ir devuši un turpina dot lielisku ieguldījumu savas zemes dzīvē. Uzsākot vizīti, es ticu, ka mana klātbūtne kalpos par atjaunotnes un cerības avotu ASV Baznīcai, un nostiprinās katoļu apņēmību sniegt vēl lielāku un atbildīgāku devumu šīs nācijas, par piederību kurai viņi lepojas, dzīvē.”

Pāvests atgādināja, ka Amerikas ilgas pēc brīvības ir vadījusi pārliecība, ka principi, uz kuriem ir jābalsta politiskā un sociālā dzīve, ir cieši saistīti ar morālo kārtību, kas savukārt, balstās uz Dieva Radītāja kundzību. ASV dibināšanas dokumentos ir ierakstīta pārliecība par to, ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi un ka viņiem pieder neaizskaramas tiesības, kas balstās uz dabisko likumu. Ticība Dievam bija nemitīgs iedvesmas avots cīņās pret verdzību un pilsoniskajām tiesībām.

Pāvests pastāstīja, ka nākamajās vizītes dienās viņš ir iecerējis tikties ne tikai ar ASV katoļu kopienu, bet arī ar citu kristīgo konfesiju un citu reliģiju piederīgajiem. Benedikts XVI piebilda, ka vēstures gaitā ne tikai katoļi, bet arī citi ticīgie Amerikā ir raduši brīvību, lai varētu pielūgt Dievu saskaņā ar savu sirdsapziņu.

Turpinot aplūkot brīvības tematu, pāvests teica: „Brīvība ir ne tikai dāvana, bet arī aicinājums būt atbildīgiem. Amerikāņi to zina pēc pieredzes, jo gandrīz katrā šīs zemes pilsētā ir piemineklis, kas atgādina par tiem, kuri atdevuši savas dzīvības, aizstāvot brīvību – gan savā zemē, gan ārzemēs. Brīvības aizstāvēšana liek attīstīt tikumus, pašdisciplīnu, spēju uzupurēties kopējā labuma dēļ, kā arī atbildības izjūtu pret tiem, kam paveicies mazāk. Tas prasa arī drosmi iesaistīties pilsoniskajā dzīvē un nest savu dziļāko pārliecību un vērtības publiskajā arēnā. Brīvība ir vienmēr jauna un tā ir izaicinājums katrai paaudzei.”

Benedikts XVI atgādināja, ka reti kurš to saprata labāk par pāvestu Jāni Pāvilu II. Atspoguļojot gara uzvaru pār totalitārismu viņa dzimtajā Polijā un citur Austrumeiropā, viņš atgādināja, ka pasaulē, kurā nav patiesības, brīvība zaudē savu pamatu. Tāpat arī demokrātija bez vērtībām, var pazaudēt savu dvēseli. Šie pravietiskie vārdi, ko Jānis Pāvils II bija izteicis savā sociālajā enciklikā Centesimus Annus, zināmā veidā līdzinās prezidenta Vašingtona pārliecībai, ko viņš apliecināja savā Atvadu Runā, proti, ka reliģija un morāle ir „neaizvietojams atbalsts” politiskajai labklājībai.

Savu uzrunu pāvests Benedikts XVI noslēdza, novēlot, lai Dievs stiprina amerikāņu nāciju ejot taisnības, labklājības un miera ceļos.

iš