Īss ieskats ASV evaņģelizācijas vēsturē

Gatavojoties pāvesta Benedikta XVI vizītei Amerikas Savienotajās Valstīs, ielūkosimies to evaņģelizācijas vēsturē. Oficiālos avotos tiek norādīts, ka tā aizsākās 1565. gada 28. augustā, svētā Augustīna svētkos, kad spāņu admirālis Pedro Mendezs de Aviles no kuģa pamanīja Floridas krastus. Tiesa, viņš tajos izcēlās dažas dienas vēlāk. Tā paša gada 8. septembrī, Jaunavas Marijas dzimšanas dienā, tēvs Fransisko Lopezs de Mendoza Grahales celebrēja svēto Misi vietā, ko nosauca Nombre de Dios („Dieva Vārds”). Tā radās pirmā, oficiālos avotos reģistrētā katoliskā misija Jaunajā Pasaulē. Drīz vien tā pārtapa draudzē, ko nosauca svētā Augustīna vārdā. Šī draudze kalpoja par pamatu citu misiju izveidei. Tā uzņēma pirmos misionārus, kas ieradās Amerikas kontinentā.

Lai arī svētā Augustīna misijas punkts Floridā tiek uzskatīts par vietu, kur pirmoreiz notika Euharistijas svinības, īstenībā katoliskie dievkalpojumi Amerikas krastos tika svinēti jau iepriekš, piemēram, 1526. gadā tai pašā Floridā pirmo Svēto Misi svinēja franciskāņi. Jau 1541. gadā viņiem bija misijas arī Kalifornijā. Tāpat ir saglabājušās rakstiskas liecības par 1539. gada Ziemassvētku Svētās Mises svinībām pašreizējā Tallahassee pilsētā Floridā.

Arī dominikāņi, to skaitā tēvs Luiss Kansers un vēl divi priesteri, kas 1549. gadā izcēlās Floridas krastos, svinēja Eurharistijas ritu. Viņi kļuva arī par pirmajiem ticības mocekļiem Ziemeļamerikas kontinentā. Misionārus nogalināja vietējie indiāņi. Tāds pats liktenis piemeklēja arī tēvu Pedro Martinezu – vienu no trim jezuītiem, kas Floridā ieradās 1566. gada augustā.

Jezuīti, ierodoties Amerikā, izcēlās dažādās kontinenta vietās. Jezuītu izveidoto Ziemeļkalifornijas spāņu misiju, kas tika nodibināta 1769. gadā, var uzskatīt par pirmo organizētāko katoļu misiju pašreizējā ASV teritorijā. 1566. gadā trīs jezuīti apmeklēja Floridas ziemeļu daļu, lai sagatavotos darbam ar Timukua cilts indiāņiem. Savukārt, tēvs Endrjū Vaits 1634. gadā ieradās svētā Klementa salā uz Potomakas upes Merīlendas krastos. 1625. gadā pirmie misionāri, lielākoties, jezuīti, sasniedza arī kontinenta ziemeļu daļu, tai skaitā arī mūsdienu Kanādas teritoriju. Šeit moceklību izcieta divi katoļu laji, kas bija ieradušies kopā ar jezuītiem. Misionāri, kas ieradās Ziemeļamerikā, bieži vien izcēlās Kanādas krastos un devās Dienvidu un Rietumu virzienā. Daudzi no viņiem, pārvietojoties pa Misisipi upi, sasniedza Jaunorleānu.

Veicot Ziemeļamerikas pirmās evaņģelizācijas analīzi, var izšķirt sekojošu teritoriālu sadali – Dienvidus un Rietumu krastu kolonizēja spāņi un šeit evaņģelizāciju veica galvenokārt franciskāņu misionāri, Austrumu krastu kolonizēja angļi un holandieši, un kopā ar viņiem ieradās protestantu misionāri, savukārt Ziemeļus kolonizēja franči. Izceļoties Kanādā, franču misionāri devās līdz Montānai Rietumos un Jaunorleānai Dienvidos. Jezuīti ieradās galvenokārt līdz ar franču kolonizētājiem un bija visaktīvākie misionāri Amerikas zemē. Arī skaitliski viņu bija visvairāk.

iš