"Izglītot jaunatni atbilstoši mūsdienu prasībām" – pāvesta uzruna saleziāņiem
Pirmdien, apmēram 250 cilvēku lielā sastāvā vizītē pie pāvesta bija ieradušies svētā
Jāņa Bosko saleziāņu kopienas ģenerālkapitula locekļi, tai skaitā arī saleziāņu lielrektors
Paskvāls Čavezs Villanueva.
Uzrunājot saleziāņus, pāvests Benedikts XVI atgādināja,
ka viņu ģenerālkapituls notiek lielu sociālo, ekonomisko un politisko pārmaiņu laikā,
kurā īpašā veidā saasinās etniskās, kultūras un vides problēmas, un kurā neatrisināti
paliek etniskie un starptautiskie konflikti. No otras puses, laikā, kurā dzīvojam,
norisinās aizvien intensīvāka saziņa starp tautām, parādās jaunas iepazīšanās un dialoga
iespējas. Aizvien vairāk tiek salīdzinātas garīgās vērtības, kas piešķir jēgu cilvēku
eksistencei.
Tā kā saleziāņu kopienas harizma ir balstīta uz jaunatnes izglītošanu,
pāvests pievērsās tieši darbam ar jauniešiem. Viņš teica, ka jauniešu uzdotie jautājumi
ir saistīti ar vēlēšanos dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, izbaudīt patiesu mīlestību un brīvību.
Tā ir situācija, kurā Baznīcai ir jāpārskata sava spēja sludināt Kristus Evaņgēliju
atbilstoši mūsdienu prasībām. Pāvests aicināja saleziāņus turpināt šo misiju, pilnīgi
uzticoties savai sākotnējai harizmai.
Benedikts XVI pieminēja kopienas dibinātāja,
svētā Jāņa Bosko personību. Viņš savukārt iedvesmojās no svētā Franciska no Sales
garīguma. Pāvests teica, ka šai garīgumā absolūta priekšroka piederēja Dieva mīlestībai,
kas cilvēkos iedveš dedzīgu darbošanās gribu, lai visā zemē iededzinātu mīlestības
uguni. Arī šodien ir nepieciešams glabāt šo dedzību katra saleziāņa sirdī, lai viņi
nebaidītos veikt evaņģelizējošo darbību pat vissarežģītākajā jauniešu vidē, jo īpaši
tur, kur valda materiālā un garīgā nabadzība.
Aplūkojot mūsdienu izglītības
problēmas, pāvests teica: „Izglītības krīzes pamatā ir neuzticība dzīvei. Tās pamatā,
savukārt, ir neuzticība Dievam. Jauniešu izglītībā ir ļoti svarīgi, lai tie izbaudītu
ģimenes uzmanību. Taču ģimene nereti rod grūtības atbildēt uz izglītības izaicinājumiem.
Tā bieži vien nav spējīga dot savu specifisko ieguldījumu, vai vispār neliekas par
bērniem ne zinis.”
Pāvests aicināja saleziāņus strādāt ne vien ar jauniešiem,
bet iesaistīties arī ģimeņu izglītošanā. „Rūpēties par ģimeņu izglītošanu, nenozīmē
atrauties no jauniešu izglītošanas, gluži pretēji, tas nozīmē padarīt šo darbu efektīvāku,”
teica pāvests.