Benedikts XVI: Evaņģēlija vēsts kodols – Dieva žēlsirdība
Svētdien, 30. martā, uzrunājot, Kastelgandolfo, uz lūgšanu „Debesu Karaliene, priecājies”
sapulcējušos ticīgos, Benedikts XVI atgādināja, ka Evaņģēlija vēsts kodols ir Dieva
žēlsirdība. Šo dienu, ar kuru noslēdzas Lieldienu Oktāva, Jānis Pāvils II pasludināja
par Žēlsirdības svētdienu. Tas notika Kristietības Lielās Jubilejas gadā, poļu tautības
māsas Faustīnas Kovaļskas kanonizācijas svinību laikā. Šī 20. gadsimta svētā bija
žēlsirdīgā Jēzus dedzīga lieciniece.
“Žēlsirdība ir evaņģēliskās vēsts centrālais
kodols”, pasvītroja Benedikts XVI. “Tas ir Dieva pats vārds; attēls, ar kādu Viņš
atklāja sevi Vecajā Derībā un pilnīgā veidā – Jēzū Kristū, kas ir iemiesojusies radošā
un pestīšanu nesošā Mīlestība. Šī žēlsirdības mīlestība apgaismo arī Baznīcas seju
un atklājas gan caur sakramentiem, sevišķi – izlīgšanas sakramentā, gan kopīgajos
un privātajos žēlsirdības darbos. Viss, ko Baznīca saka un dara, pauž Dieva žēlsirdību
pret cilvēku. Kad Baznīcai nākas atgādināt tīši neievērotu patiesību vai kādu noniecinātu
labumu, tad to vienmēr dara žēlsirdīgās mīlestības mudināta, lai cilvēkiem būtu dzīvība
un tā būtu pārpilnībā”.
Pāvests norādīja, ka dievišķā žēlsirdība, kas nes mieru
mūsu sirdīm, ir patiesa miera avots pasaulē. Tā ir miera starp tautām, kultūrām un
reliģijām avots. Gan svētā Faustīna, gan arī Jānis Pāvils II bija dievišķās žēlsirdības
apustuļi. Vienreizēja sakritība – viņš aizgāja mūžībā tieši Žēlsirdības svētku priekšvakarā.
Bez tam, tā bija mēneša pirmā sestdiena, kad Baznīca sevišķā veidā godina Dievmāti.
Tieši šeit atrodams Jāņa Pāvila II visa pontifikāta centrālais kodols: viņa kalpošanu
patiesībai par Dievu un cilvēku, un kalpošanu miera veicināšanas labā, var ietvert
vārdos, ko viņš pats 2002. gadā teica Laģevnikos: „Ārpus Dieva žēlsirdības, nav cilvēkiem
neviena cita cerības avota”. Viņa vēstījums ved nekur citur kā pie Kristus, kas ir
Dieva žēlsirdības visaugstākā atklāsme. Benedikts XVI atgādināja, ka spilgtākais mantojums,
ko viņa priekšgājējs mums atstāja, ir aicinājums nemitīgi kontemplēt šī žēlsirdīgā
Kristus vaigu.