Lūgšana "Debesu Karaliene, priecājies!" Lieldienu pirmdienā

Pāvests Benedikts XVI ir devies uz atpūtas rezidenci Kastelgandolfo, kur pirmdien kopā ar ticīgajiem skaitīja mariānisko lūgšanu „Debesu Karaliene, priecājies!” Pirms lūgšanas viņš teica uzrunu. Pāvests atgādināja, ka noslēdzoties Gavēņa laikam, svinīgajā Lieldienu vigīlijā atkal ir ieskanējies priecīgais „Alleluja!” Tas ir ebreju izcelsmes vārds, ko pazīst visā pasaulē, un kas nozīmē „Slavējiet Kungu!” Lieldienu laikā šis aicinājums slavēt Kungu atskan no mutes mutē, no sirds uz sirdi. Tas sāka skanēt, kopš ir noticis absolūti jauns notikums, proti, Kristus nāve un augšāmcelšanās.

Pāvests teica: „Alleluja ir atraisījies pirmo Jēzus mācekļu sirdīs Lieldienu rītā Jeruzalemē. Šķiet, ka gandrīz varam saklausīt šo mācekļu balsis. Pirmā, kas redzēja augšāmcēlušos Kungu, bija Marija Magdalēna. Tas notika dārzā pie Kalvārijas. Tās bija arī citu sieviešu balsis, kas, izbijušās, bet laimīgas skrēja paziņot mācekļiem par tukšo kapu, tās bija divu mācekļu balsis, kuri noskumuši bija devušies Emmausas virzienā, bet vakarā, prieka piepildīti atgriezās Jeruzalemē, jo viņi bija dzirdējuši Kristus vārdu un atpazinuši Viņu maizes laušanā. Tās bija vienpadsmit apustuļu balsis, kuri tai pašā vakarā bija Viņu redzējuši parādāmies savā vidū, rādot savas brūces un sakot „Miers jums!” Šī pieredze vienreiz un uz visiem laikiem ir ierakstīta Baznīcas sirdī! Arī mūsu sirdī!”

Turpinot, pāvests paskaidroja, ka no tās pašas pieredzes izriet arī lūgšana, ko skaitām šodien un visa Lieldienu laika garumā. Tā saucas „Debesu Karaliene, priecājies!” un aizvieto „Kunga eņģelis” lūgšanu. Teksts ir īss un tam ir tieša pasludināšanas forma. Benedikts XVI teica, ka tā ir kā jauna pasludināšana Marijai, taču šoreiz to dara nevis eņģelis, bet mēs, kristieši, kas aicinām Māti priecāties kopā ar savu Dēlu, aicinām priecāties to, kura nēsāja Viņu savā klēpī un kurš augšāmcēlās, kā bija apsolīts. Vārds „Priecājies!” Nācaretē bija pirmais vārds, ko Debesu vēstnesis adresēja Jaunavai. Tā jēga bija šāda: „Priecājies Marija, jo Dieva Dēls briest tevī par cilvēku.” Tagad, pēc Ciešanu drāmas, aicinājums priecāties skan no jauna: „Gaude et laetare, Virgo Maria, alleluia, quia surrexit Dominus, vere, alleluia – Priecājies un līksmojies, Jaunava Marija, jo Kungs ir patiesi augšāmcēlies, alleluja!”

Uzrunas noslēgumā pāvests aicināja: „Dārgie brāļi un māsas, ļausim, lai Lieldienu „Alleluja” dziļi iespiežas arī mūsos un visā mūsu apkārtnē, tā, lai tas nebūtu tikai vārds, ko lietojam dažos ārējos gadījumos, bet lai kļūtu par patiesu mūsu dzīves izteiksmi. „Lūdz Dievu par mums!” mēs sakām Marijai, lai Tas, kurš caur sava Dēla augšāmcelšanos, mums ir dāvājis prieku par visu pasauli, ļauj baudīt šo prieku tagad un vienmēr mūsu dzīvē, dzīvē, kurai nav beigu.”

iš