Lieldienu vēstījums "Urbi et Orbi"

„Priecīgas Lieldienas!” – tā pirms svētības „Urbi et Orbi”, 23. martā, Benedikts XVI sveica latviešus Latvijā un visā pasaulē. Svētdienas rītā pāvests Svētā Pētera laukumā celebrēja Lieldienu dievkalpojumu. Pēc Svētās Mises vērsās pie ticīgajiem ar Lieldienu vēstījumu, sveica visas pasaules kristiešus viņu valodās un deva svētību „Urbi et Orbi”.

„Es esmu augšāmcēlies, esmu vienmēr ar tevi. Alleluja!” Ar šiem vārdiem Svētais tēvs iesāka Lieldienu vēstījumu. Uzrunā mudināja katru no mums atgriezties pie Mīlestības, uzsverot, ka cilvēcei ir vajadzīgs Kristus, jo vienīgi Viņš spēj piepildīt mūsu dzīvi ar mīlestību, cerību un jēgu.

Iemiesotā Dieva Vārda nāve un augšāmcelšanās, ko šodien svinam, ir vienreizējs notikums. Tā ir Mīlestības uzvara, kas mūs atbrīvoja no grēka un nāves verdzības. Šī uzvara ir ienesusi pārmaiņas vēsturē un cilvēka dzīvei atjaunojusi jēgu. Kristus nāve un augšāmcelšanās ir centrālais pestīšanas notikums. Mēs esam kļuvuši par Dieva bērniem. Varam veidot mīlestības pilnas attiecības ar Dievu. Varam dzīvot jaunu dzīvi. Pāvests atgādināja, ka Jēzus augšāmcelšanās notikums raksturojas tieši ar mīlestību. Tajā atklājas Tēva mīlestība, kurš atdod savu Dēlu, lai atpestītu pasauli; Dēla mīlestība, kurš mūsu visu labā atdod sevi Tēvam; un Svētā Gara mīlestība, kurš pieceļ Jēzu no miroņiem. Kristus augšāmcelšanās svētki aicina mūs atmest naidu un egoismu, un pieņemt Mīlestību. „Lai neviens nenoslēdz sirdi šīs mīlestības varenībai, kas atbrīvo!”, uzsvēra Benedikts XVI. „Jēzus Kristus ir nomiris un augšāmcēlies par mums visiem: Viņš ir mūsu cerība.” Ja pazemīgā paļāvībā tuvojamies Viņam, tad Viņa skatienā saredzam atbildi mūsu sirds visdziļākajām ilgām: iepazīt Dievu un izveidot ar Viņu dziļu dzīvu saikni, kas piepilda mūsu dzīvi un mūsu savstarpējās attiecības. Tāpēc cilvēcei ir vajadzīgs Kristus: Viņā, kurš ir mūsu cerība, „mēs esam izglābti”.

Vēstījuma noslēgumā pāvests aicināja atvērties Kristum, lai Lieldienu Noslēpuma spēks atklājas katrā no mums, mūsu ģimenēs un ikvienā tautā visā pasaulē. Svētais tēvs pieminēja pasaules „karstos punktus”, kur joprojām līst nevainīgu cilvēku asinis: Darfūrā, Somālijā, Tuvajos Austrumos (sevišķi, Svētajā Zemē, Irākā, Libānā) un, visbeidzot, Tibetā. Viņš mudināja meklēt risinājumu un panākt mieru.

Pāvesta vadītājā Lieldienu liturģijā, Svētā Pētera laukumā, dalību ņēma vairāki tūkstoši svētceļnieku no dažādām pasaules valstīm, tai skaitā arī no Latvijas. Liturģijas norisi translēja vairāku desmitu valstu televīzijas kanāli. Laukumu Lieldienās jau 23. gadu rotā no Holandes atvesto krāšņo un smaržīgo ziedu kompozīcijas. Dominējošās krāsas bija baltā un dzeltenā. Šāda ikgadējā tradīcija radās Jānim Pāvilam II apmeklējot Holandi 1985. gadā. Toreiz holandiešu floriste Leida Nika van der Voorta, Utrehtā, bija rotājusi paaugstinājumu, uz kura pāvests vadīja liturģiju. Šī iniciatīva visiem ļoti iepatikās, un floriste, tajā pašā gadā, tika uzaicinātu uz Romu, lai izrotātu vietu, kur tika svinēta holandiešu priestera Titusa Brandsma beatifikācijas liturģija. Viņai tika lūgts sniegt savu ieguldījumu arī Kristus Augšāmcelšanās svētku svinībām.

je/rv