"Sekularizācijas izaicinājumi Baznīcai un Baznīcā". Saruna ar teologu B. Forte

Romā turpinās Pontifikālās Kultūras padomes rīkota sanāksme par tematu „Sekularizācijas izaicinājumi Baznīcai un Baznīcā”. Šodien atskan vairākas balsis, kas uzsver, ka sekularizāciju nevajag uztvert kā ienaidnieku, bet kā vidi, kurā nest Evaņģēlija vēsti. Viena no šādām balsīm pieder sanāksmes dalībniekam, Itālijas arhidiecēzes Kjeti-Vasto arhibīskapam, teologam Bruno Forte. Viņš tika uzaicināts arī pie Vatikāna radio mikrofona:

„Sekularizācija, bez šaubām, ir sarežģīts process, kurā ir jāizšķir dažādas formas. Piemēram, viena no tām ir „sekulārisms”. Tā ir sekularizācijas visnegatīvākā forma. Tā ir sava veida ideoloģija par pasaules absolūtismu, tātad, arī par absolūtu Dieva izslēgšanu no tās. Taču sekularizācijā pastāv arī elementi, kas sakņojas pat Svētajos Rakstos. Jau pirms 50 gadiem to bija ievērojis teologs Frīdrihs Gogartens, proti, ka pasaule nav elks, jeb pielūgsmes objekts, ka viss šeit ir pārejošs tieši Dieva noslēpuma priekšā.”

Teologs Bruno Forte uzsvēra, ka par sekularizāciju nevar izdarīt vienkāršotus un banālus spriedumus, bet ir nepieciešams veikt izšķirošanu, pamatojoties uz visu tās kopumu. Šī izšķirošana ir jāveic Dieva Vārda, ticības tradīcijas un Baznīcas Maģistērija gaismā. Tas ir jādara, lai spētu izteikt piedāvājumus un veidot patiesus un brīvus dialoga tiltus, kuros nepastāv kompromisi.

Šai sanāksmē tiek runāts arī par sekularizāciju Baznīcas, ekleziālās pasaules un reliģisko institūciju iekšienē. Arhibīskaps Bruno Forte sacīja:

„Arī Dievam konsekrētās personas veido daļu no pasaules, kurā tās dzīvo, strādā un kurā ir dzimušas. Tātad, zināma sekulāra mentalitāte skar arī viņus. Tā skar gan vienkāršos ticīgos, gan konsekrētos. Arī šeit ir jāprot izšķirt atsevišķas formas. Viena no tām ir autentiskums, cilvēcība pēc Jēzus Kristus parauga, un tā ir derīga forma. Taču, no otras puses, pastāv sekulārisma forma, kas ved pie atteikšanās no Evaņģēliskā radikāluma, un tā vairs nav ne cilvēciski, ne kristīgi autentiska forma. Tā ir forma, kas meklē kompromisu ar pasaulīgo.”

Aicināts piedāvāt kādu ideju, kā nest Evaņģēliju mūsdienu sekularizētajai pasaulei, kā arī pašas Baznīcas iekšienē – tiem, kas tiecas uz sekulārismu, arhibīskaps Forte atbildēja:

„Pirmkārt, ir jācenšas uztvert sekularizāciju tās kopumā. Nedrīkst vienkāršot sekularizācijas izaicinājumus, bet ir jāprot tajā iedziļināties, atšķirt pozitīvo un to, kas tajā ir ļauns. Lai veiktu šo izšķirošanu, jābalstās uz Dieva Vārdu, uz Baznīcas ticību un tās Maģistēriju. Bez šiem pamatiem, var viegli pāriet relatīvismā un pazaudēt patiesību, kas dara brīvus. Un visbeidzot, ir jāveido dialoga tilti un jāizvirza piedāvājumi. To darot, ir jāapzinās, ka šie piedāvājumi ir un paliek tikai provizoriski, jo mēs esam svētceļnieki šīs zemes virsū, tomēr tiem ir jābūt ticamiem piedāvājumiem, kas dzimst no ticības cilvēciskajam un dievišķajam, kas atklājās Jēzū Kristū.”

iš