Gvatemalas bīskapu vizīte "ad Limina Apostolorum"

3. martā vizīti „ad Limina Apostolorum” Vatikānā uzsāka Gvatemalas episkopāta locekļi. Pāvests tikās ar astoņiem šīs valsts bīskapiem. Latīņamerikas valstī vairāk nekā 12 miljoni iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā 10 tūkstoši jeb 81,2 procenti ir katoļi. Baznīcas teritorija sadalīta 2 arhidiecēzēs un 10 diecēzēs. Bīskapu konferences prezidents ir Sučitepekvezas-Retalules bīsk. Pablo Viskaino Prado, bet apustuliskais nuncijs arbīsk. Bruno Musaro.

Valsts evaņģelizācija sākās 16. gadsimtā, līdz ar spāņu ienākšanu. Galvenie misiju darba veicēji bija dominikāņi un jezuīti. 1534. gada 18. decembrī tika izveidota Gvatemalas diecēze. To vadīja bīsk. Frančisko Marrokvins Urtado. Viņa laikā tika nodibināta pirmā Rožukroņa Brālība. 1743. gadā pāvests Benedikts XIV Gvatemalas diecēzi pacēla arhidiecēzes godā. 16. gadsimta beigās tika pabeigta Rožukroņa Dievmātes svētgleznas darināšana. 19. gadsimtā Rožukroņa Dievmāte tika atzīta par „Gvatemalas Karalieni”, bet 1934. gadā pāvests Pijs XI viņu oficiāli pasludināja par šīs valsts debesīgo aizbildni. Gvatemala ieguva neatkarību no Spānijas 1821. gadā. Trīs reizes šo Latīņamerikas valsti apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II – 1983., 1996. un 2002. gadā. Pēdējās vizītes laikā notika svētīgā Pedro de San Hozē De Betankurta kanonizācijas svinības. Kopumā tas bija Jāņa Pāvila II 97. ārzemju ceļojums, kura laikā viņš apmeklēja ne tikai Gvatemalu, bet arī Meksiku un Kanādu.

Valstī ir daudzas etniskās grupas. Gvatemalas arhidiecēzes arhibīskaps kard. Rodolfo Kvesada Toruņo intervijā Vatikāna Radio norādīja, ka tā nav "problēma", bet "izaicinājums". Atzina, ka kultūru dažādība ir liela bagātība. Baznīca ir aicināta atklāt, atzīt un novērtēt iezemiešu kultūru vērtības. Lielākā iedzīvotāju daļa ir kristieši, taču nepieciešams liels evaņģelizācijas darbs, lai viņu ticību padziļinātu. Tāpēc viens no galvenajiem Baznīcas uzdevumiem šajā valstī ir inkulturācija. Šajā ziņā kardināls raugās nākotnē ar optimismu. Problēma tomēr ir tautas lielā nabadzība. 60 procenti iedzīvotāju dzīvo trūkumā. Runājot par citiem mūsdienu izaicinājumiem, kardināls minēja cīņu ar sektām un dzīvības aizstāvības panākšanu valsts likumu līmenī.

Šī gada 26. aprīlī Gvatemalā tiks atzīmēta bīskapa Huana Hozē Džerardi desmitā nāves gadadiena. Viņš bija cilvēktiesību izcils aizstāvis. Viņu nogalināja divas dienas pēc uzrunas „Gvatemala nekad vairs!”, kurā skāra pilsoņu kara laikā notikušās masu slepkavības un vardarbību. Bīskaps cīnījās par to, lai patiesības par bruņoto konfliktu nākšana gaismā pavērtu ceļu uz piedošanu un izlīgšanu tautā. Kard. Toruņo nesenajā intervijā norādīja, ka Džerardi paveica patiešām milzīgu darbu un tagad ir skaidrība par kādreiz notikušo. Baznīca ir gatava turpināt iet izlīgšanas ceļu. Runājot par šobrīd notiekošo vizīti "ad Limina", kardināls apliecināja, ka tikšanās ar Svēto tēvu ir īpaša Dieva žēlastība.

je/rv