Neskatoties uz sekularizācijas negatīvo ietekmi, konsekrētā dzīve joprojām ir būtiska
Katoliskās Baznīcas sastāvdaļa – uzskata kard. Francs Rodē. Reliģiozo ordeņu locekļi
sniedz svarīgu ieguldījumu izglītības un sociālās palīdzības jomā. “Šodien daudzus
cilvēkus iedvesmo kontemplācijas dzīve” – intervijā itāļu preses aģentūrai ANSA teica
Konsekrētās dzīves institūtu un Apustuliskās dzīves biedrību kongregācijas prefekts.
Kard.
Francs Rodē atgādināja, ka saskaņā ar kongregācijas apkopotajiem datiem, 2006. gadā
Katoliskajā Baznīcā bija vairāk nekā miljons Dievam veltīto personu: 836.090 sieviešu
un 333.530 vīriešu. Pasaulē ordeņu un kongregāciju locekļi vada 63.073 bērnudārzus,
91.090 pamatskolas, 38.277 vidusskolas un aptuveni 1000 augstskolu. Bez tam viņi vada
arī 5.246 slimnīcas, 17.224 poliklīnikas, 648 leprozorijus un 14.927 pansionātus.
Jautāts
par konsekrētās dzīves izaicinājumu mūsdienās, kard. Francs Rodē uzsvēra, ka tā ir
sekularizācija un morālais relatīvisms, kas valda sabiedrībā. Līdz ar to pamazām sarūk
paaicinājumu skaits uz klosterdzīvi, vājinās lūgšanas gars un kopienas dzīves nozīme.
Slovēņu izcelsmes kardināls paskaidroja, ka celibāts dāvā pilnīgu brīvību kalpot saviem
brāļiem. Ja kāds izdara grēku, tad Baznīcā viņš var saņemt piedošanu – aģentūrai ANSA
sacīja kard. Francs Rodē. Kļūdu un noziedzīgas izmantošanas gadījumos katram ordenim
un kongregācijai ir savi kontroles orgāni. Svētais Krēsls iejaucas tikai ārkārtīgi
smagos gadījumos – paskaidroja Konsekrētās dzīves institūtu un Apustuliskās dzīves
biedrību kongregācijas prefekts.