Vatikānā turpinās Salvadoras bīskapu vizīte „ad Limina Apostolorum”. Šajā Centrālamerikas
vismazākajā valstī dzīvo aptuveni 6 miljoni iedzīvotaju, no kuriem lielākā daļa ir
indiāņu metisi. 78 procenti ir katoļi, bet 17 procenti – prostestanti. XVI gadsimta
sākumā acteku un maiju apdzīvoto teritoriju iekaroja spāņi. Salvadora savu neatkarību
no Spānijas pasludināja 1823. gadā. Tautas vēsturē ir notikuši neskaitāmi bruņoti
konflikti. Pēc 13 gadu ilgā pilsoņu kara 1992. gadā valsts uzsāka demokrātijas ceļu.
Salvadorā
evaņģelizācija sākās XVI gadsimta sākumā. 1842. gadā tās galvaspilsētā Sansalvadorā
izveidota pirmā diecēze. Pēdējā pilsoņu kara sākumā (1980. g.) tika nogalināts Salvadoras
arhib. Oskars Arnulfo Romero. Šodien valstī ir astoņas diecēzes un viens militārais
ordinariāts. 1983. un 1996. gadā Salvadoru apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II.
Benedikts
XVI audiencē pieņēma piecus šīs valsts bīskapus. Viņu vidū bija arī Salvadoras bīskapu
konferences prezidents, arhib. Fernando Saenzs Lacalle. Jautāts par pastorālā darba
problēmām, viņš uzsvēra, ka tās saistās ar emigrantu skaita pieaugumu. Meklējot labākus
dzīves apstākļus, jaunie salvadorieši dodas uz Amerikas Savienotajām Valstīm. Baznīcas
izaicinājumi ir arī organizētās noziedzības apkarošana, darbs ar ģimenēm, dzīvības
aizstāvēšana. Salvadoras bīskapu vizīte „ad Limina Apostolorum” noslēgsies sestdien,
1. martā.