Benedikts XVI apmeklēja Romas Svētās Marijas Atbrīvotājas draudzi

Cilvēka sirds dziļumos vienmēr aktuāls ir jautājums par Dievu. 24. februāra rītā Benedikts XVI apmeklēja saleziāņu vadīto Romas Svētās Marijas Atbrīvotājas draudzi. Tā atrodas Testačio rajonā, Aventīna kalna pakājē. Pastorālās vizītes mērķis bija piedalīties dievnama konsekrācijas simts gadu jubilejā. Līdzīgi kā daudzās citās lielpilsētu draudzēs, arī šajā draudzē pastorālā darba izaicinājumi saistās ar sekularizāciju un ticīgo attālināšanās no Baznīcas. Restorānu, bāru un aktīvas nakts dzīves rajonā esošās draudzes priesteri bieži rīko dažādus pasākumus jauniešiem, lai palīdzētu tiem atklāt ticības skaistumu un tās nozīmi – teica prāvests Manfredo Leone.

“Daudzas ekleziālās iniciatīvas ir saistītas ar pieaugušo pastorālo aprūpi, taču lielāku uzmanību mēs veltam jauniešiem. Kā zināms, darbs ar jauniešiem ir saleziāņu kongregācijas harizma” – intervijā Vatikāna Radio pastāstīja pr. Leone. Pie draudzes baznīcas darbojas oratorijs, kurā jaunieši ne tikai gatavojas sakramentu saņemšanai, bet arī piedalās sporta sacensībās un rekolekcijās.

Svētdienas priekšpusdienā Svētās Marijas Atbrīvotājas draudzes baznīcā Benedikts XVI svinēja Euharistiju. Homīlijā viņš skaidroja Lielā gavēņa trešajai svētdienai paredzēto Evaņģēlija fragmentu par Jēzus tikšanos ar samariešu sievieti pie Jēkaba akas. “Dievs vēlas, lai arī mēs atklātu Viņā patiesās laimes un prieka avotu” – teica Benedikts XVI. Atgādināja, ka katrs kristietis ir pakļauts nepatiesas reliģijas iespaidam, kas atbildes uz eksistenciāliem jautājumiem meklē ārpus Dieva. Taču cilvēka sirds visdziļākās ilgas spēj piepildīt vienīgi Dievs.

Tiekoties ar Svētās Marijas Atbrīvotājas draudzes padomes pārstāvjiem un jauniešiem, improvizētā uzrunā Svētais tēvs skaidroja, ka “samariešu sieviete ir mūsdienu cilvēka un šodienas dzīves stila pārstāve. Viņai bija pieci vīri, tobrīd dzīvoja kopā ar kādu citu vīrieti. Redzams, ka plaši izmantoja savu brīvību. Taču pamazām kļuva iekšēji tukša, vientuļa un nelaimīga. Tajā pašā laika sievietes sirdī kvēloja ilgas atrast patieso laimi un prieku” – teica Benedikts XVI.

“Mani visvairāk aizkustina fakts, ka, neskatoties uz to, ka šī sieviete dzīvoja izlaidīgu dzīvi un bija tālu no Dieva, tomēr brīdī, kad viņu satika un uzrunāja Kristus, gribēja atrast atbildes uz jautājumiem: vai Dievs eksistē? Kas Viņš ir? Kur un kādā veidā Viņu var godināt?” – atzina pāvests. Uzsvēra, ka samariešu sievietē varam saskatīt arī savas dzīves atspulgu. Cilvēka sirds dziļumos vienmēr ir aktuāls jautājums par Dievu. Mēs nepārtraukti gaidām Viņu atnākam. “Mūsu darbība ir šīs gaidīšanas redzamā zīme. Nesot citiem Dieva gaismu, mēs paši to saņemam. Daloties ar citiem ticībā, mēs paši tiekam stiprināti tajā. Un tā nonākam līdz secinājumam, ka ticība ir dzīvais ūdens, pēc kura slāpstam” – teica Benedikts XVI.

sk/rv