Pāvests: bez lūgšanas nav cerības, ir tikai tukšas ilūzijas

Romas sv. Sabīnes bazilikā 6. februārī pāvests vadīja Pelnu trešdienas liturģiju, kas ievadīja Lielā gavēņa laiku. Pirms dievkalpojuma notika gandares procesija. Tā sākās sv. Anzelma baznīcā un noslēdzās sv. Sabīnes bazilikā Aventīna kalnā. Liturģijas laikā uz ticīgo galvām tika uzbērti pelni, kas simbolizē cilvēka dzīves trauslumu.

Lūgšana ir efektīvs ierocis cīņā pret ļaunumu – homīlijā teica pāvests. Tā palīdz mums pieredzēt un izjust Dieva tuvumu. Lūgšana ir dialogs, saruna ar To, kurš ir mīlestība un patiesība. Lūgšana atbrīvo mūs no dvēselē apslēptajiem meliem un egoisma radītajiem kompromisiem.

Patiesa lūgšana nekad nav egocentriska, bet gan atvērta pret savu tuvāko – teica Svētais tēvs. – Lūgšana zināmā veidā palīdz cilvēkam pārdzīvot mīlestības „ekstāzi”. Palīdz iziet no sevis, lai pazemīgā un nesavtīgā kalpošanā ietu pretim otram cilvēkam. Patiesa lūgšana ir kā motors, kas iekustina pasauli. Tā visus ved pie Dieva. Bez lūgšanas nav cerības, ir tikai tukšas ilūzijas. Bez Dieva, mūsu Kunga Jēzus Kristus Tēva, cerība kļūst par ilūziju, kas liek ieslēgties sevī un bēgt no realitātes. Sarunāties ar Dievu, atrasties Viņa tuvumā, ļaut sevi apgaismot un šķīstīt. Tikai Dieva Vārda apgaismoti un šķīstīti mēs varam ieiet realitātes būtībā – pasaules sirdī.

Benedikts XVI uzsvēra, ka, pateicoties lūgšanai, gandarei un žēlsirdības darbiem, Lielais gavēnis audzina un veido kristiešus, lai viņi būtu cerības liecinieki mūsdienu pasaulē. Runājot par cilvēka ciešanām, pāvests norādīja uz mīlestības caurstrāvotajām Kristus ciešanām. Tajās mēs saņemam mierinājumu un garīgo spēku – skaidroja Svētais tēvs.

sk/rv/sir