Februārī Baznīca aicina ticīgos lūgties par slimniekiem. Lai garīgi slimie netiktu
atstumti, lai viņus respektētu un ar mīlestību palīdzētu viņiem cienīgi dzīvot savā
fiziskajā un sociālajā stāvoklī. Tāds ir pāvesta lūgšanu vispārējais nodoms šim
mēnesim.
Tā dziļākai izpratnei tiekam aicināti pievērsties Benedikta XVI vēstījumam
XIV Pasaules slimnieku dienai, kas 2006. gada 11. februārī tika atzīmēta Adelaidā,
Austrālijā. Pāvests norāda, ka garīgās slimības skar vienu piekto cilvēces daļu. Dokumentā
norādīts uz garīgi slimo cilvēku stāvokli pasaulē, aicinot sabiedrību pievērst šiem
slimniekiem lielāku uzmanību un mudinot kristiešus būt par Kunga maigās žēlsirdības
lieciniekiem. Daudzviet notiekošie bruņotie konflikti, dabas katastrofas, terorisma
un vardarbības eskalācija atnes ne tikai fizisko nāvi, bet daudzos dzīvajos rada dziļas
psiholoģiskās traumas. Tajā pašā laikā augsti attīstītajās zemēs var vērot morālo
vērtību krīzes negatīvo ietekmi uz cilvēka psihi – pasvītro pāvests, pamatojoties
uz ekspertu veiktajiem pētījumiem un izdarītajiem secinājumiem.
Benedikts XVI
atzīst, ka daudzviet pasaulē garīgi slimo cilvēku aprūpes līmenis ir ļoti zems. Nereti
sabiedrība viņus atstāj pilnīgā novārtā. Svētais tēvs aicina visus, sevišķi tos, kuri
iesaistīti šo cilvēku aprūpē, veltīt viņiem lielāku uzmanību; atbildīgās personas
tiek aicinātas pilnveidot aprūpes sistēmu. Pasaules slimnieku diena ir īpašs solidaritātes
brīdis ar tām ģimenēm, kurām nākas rūpēties par garīgi slimām personām. Ticīgie ir
aicināti savu ciešanu nastu nest vienotībā ar Kristu. Bez tam, katrs kristietis ir
aicināts, saskaņā ar savām spējām un iespējām, dot savu ieguldījumu, lai tiktu atzīta
un veicināta šo brāļu un māsu cieņa.
Savukārt, misiju nodomā šajā mēnesī Baznīca
lūdzas par paaicinājumiem uz klosterdzīvi. Lai konsekrētās dzīves institūti, kas
ir sevišķi plaukstoši misiju zemēs, no jauna atklāj misionāro dimensiju un, uzticīgi
ejot pa evaņģēlisko padomu radikālo ceļu, dedzīgi liecina par Kristu līdz pasaules
robežām.
Kristiešiem ar savu mīlestību jākļūst par Kristus
augšāmcelšanās zīmi cilvēku vidū – norāda Konsekrētās dzīves institūtu un apustuliskās
dzīves biedrību kongregācijas prefekts kard. Francs Rodē. Cilvēkam mūsdienās, vairāk
kā jebkad agrāk, ir vajadzīgs Evaņģēlijs, ticība, kas glābj, cerība, kas apgaismo
un mīlestība, kas sevi dāvā. Mēs dzīvojam strauju pārmaiņu un tehniskā progresa laikmetā,
kas nes sev līdzi arī nedrošību, ciešanas un jaunus verdzības veidus. Daudzi dzīvo
tikai šodienai. Konsekrētām personām jābūt par šīs ticības, cerības un mīlestības
lieciniekiem – viņām jābūt par raugu mūsdienu sabiedrībā. Lai šo cilvēku kalpošana
būtu aizvien auglīgāka, viņiem pašiem pilnībā jāatdod sevi Kristum, smeļot spēku savai
misijai Euharistijā.