Kostarikas bīskapu vizīte "ad Limina Apostolorum"

Vatikānā 4. februārī vizīti „ad Limina Apostolorum” uzsāka Kostarikas episkopāta pārstāvji. Pāvests pieņēma Sanhosē, Limonas, Alajuelas un Puntarenas diecēžu vadītājus. Kostarikā, kas tiek uzskatīta par Dienvidamerikas pērli, dzīvo vairāk nekā četri miljoni iedzīvotāju. Lielākā daļa ir spāņu kolonistu pēcteči kreoli, kas kopā ar metistiem veido kostarikāņu tautu. Saskaņā ar Vatikāna statistikas datiem 86 procenti iedzīvotāju ir katoļi. Valsti pārvalda prezidents Oskars Arias Sančezs, kurš šajā amatā stājās 2006. gada 8. maijā.

Kostarika ir dabas rezervāts veselas valsts mērogā, kas savu nosaukumu dabūjusi pārpratuma pēc: atkuģojis no Eiropas, Kolumbs ieraudzīja tik daudz zelta, ko dažādu rotājumu veidā nēsāja vietējie iedzīvotāji, ka nosprieda, ka šai valstī ir neizsmeļami zelta krājumi. Tā viņš nosauca šo zemi „ Bagātību sala” – Kostarika.

Kostarikas teritorija sadalīta astoņās diecēzēs. Episkopātu vada Kartago diecēzes bīskaps Hosē Frančisko Rojas. 1560. gadā franciskāņu t. Huans Estrada Ravago uzsāka evaņģelizācijas darbu. 1635. gada 2. augustā kādai iezemiešu meitenei parādījās Virgen de los Angeles – Eņģeļu Jaunava, kuru 1824. gadā Baznīca pasludināja par Kostarikas debesīgo aizbildni.

1850. gada 28. februārī ar bullu „Christiani Religioni Autor” Pijs IX izveidoja Sanhosē diecēzi. Par tās pirmo bīskapu pāvests nominēja pr. Anzelmo Lafuente. Divdesmitā gadsimta sākumā Kartago tika uzcelta Nuestro Señora de los Angeles baznīca. 1935. gadā Pijs IX tai piešķīra bazilikas titulu. 1983. gada martā Kostariku apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II.

sk/rv