Romā norisinās jezuītu ordeņa 35. ģenerālkongregācija

7. janvārī Romā sākās jezuītu ordeņa „konklāvs” jeb 35. ģenerālkongregācija. Del Gesù baznīcā tika svinēta Euharistija. Kard. Francs Rodē homīlijā atgādināja, kas veido jezuītu ordeņa un reliģiskās dzīves pamatu. Dievam veltītā dzīve ir Kunga dāvana Baznīcai. Tādēļ Baznīca gādā, lai katras kopienas harizma kļūtu aizvien plašāk pazīstama. Reliģiskās dzīves pamatā ir sekošana Kristum un nedalīta sevis atdeve Kristum, kas tiek apliecināta ar šķīstības, paklausības un nabadzības svētsolījumiem.

Kard. Rodē uzsvēra, ka sevis veltīšanu kalpošanai Kristum nevar atdalīt no veltīšanās kalpot Baznīcai. Tieši tā māca jezuītu ordeņa dibinātājs sv. Ignācijs un viņa sekotāji. Kalpot Kungam un Baznīcai, paklausībā Svētajam tēvam – tāda ir šī ordeņa harizmas būtība. Tā dzīves pamatu veido dzīva ticība un personiskas attiecības ar Kristu. No tā radies arī ordeņa nosaukums: Jēzus Sadraudzība. Kard. Rodē īpaši pasvītroja vienotības ar Baznīcu nozīmi. Kalpošana ordenī, saskaņā ar sv. Ignāciju, saistīta ar kalpošanu „zem krusta karoga”. Tas nozīmē, ka, lai mēs spētu kalpot mīlestībā, mums ir ‘jāiztukšo’ sevi, proti, jāatmet savs egoisms un jāveic to, ko prasa otras personas labums.

Kopš tā laika, kad dzīvoja Ignācijs, daudz kas ir mainījies. Šodien Baznīcai jātiek galā ar jauniem izaicinājumiem. Kardināls norādīja uz vienu no lietām, kurai šodien jāpievērš steidzama uzmanība: iepazīstināt ticīgos un pasauli ar autentisko patiesību, kas atklāta Svētajos Rakstos un Tradīcijā. Atklāsmes patiesības garants ir Baznīcas Maģistērijs. Teologi padziļina, pēta un skaidro šīs patiesības bagātības. Taču viņiem savu darbu jāveic ciešā sadarbībā ar Baznīcu. Jezuīti, kuru vadībā ir daudzas izglītības iestādes, kuri veic formācijas darbu, atrodas priviliģētā stāvoklī. Viņu misija ir ļoti cēla, taču šo vienreizējo un reizē grūto uzdevumu jāveic ar pazemību, ticību un lielu mīlestību - atgādināja kard. Rodē.

Lielas raizes sagādā aizvien lielāka plaisa starp ticību un kultūru. Šāda plaisa ir nopietns šķērslis evaņģelizācijai. Turpretī kultūra, kas ir veidota patiesā kristīgā garā, ir vienreizējs Evaņģēlija izplatīšanas līdzeklis. Jezuīti kopš sākumiem vienmēr stājušies Baznīcas un sabiedrības, ticības un kultūras krustcelēs. Kard. mudināja saglabāt šīs pozīcijas arī mūsdienās, lai pasaulei atklātu mūžīgo patiesību modernā valodā. Apustulāta darbs nevar notikt bez ciešas sadraudzības ar Jēzu, kas īstenojas klusā mīlestības apmaiņā, iekšējā lūgšanā. Lai varētu pārveidot šo pasauli, kas aizmirsusi mīlestību, un, lai atbildētu uz mūsdienu problēmām, gan reliģiozajiem, gan visiem kristiešiem jānoenkurojas mīlestībā.

35. kongregācijas laikā tiks ievēlēts jauns Jēzus Sadraudzības ordeņa ģenerālpriekšnieks, kā arī apspriesti nozīmīgi un aktuāli ordeņa dzīves jautājumi. Jezuīti ir skaitliski vislielākais reliģiozais ordenis katoliskajā Baznīcā. 1534. gadā to nodibināja sv. Ignācijs no Lojolas.

je/RV