Lai veidotu drošu pasauli, cilvēce nedrīkst ignorēt Dieva iedibināto kārtību

Benedikts XVI audiencē pieņēma Vatikānā akreditētos vēstniekus pie Svētā Krēsla. Uz tikšanos ar pāvestu bija ieradies arī Latvijas pilnvarotais vēstnieks Alberts Sarkanis. Vatikāns ir nodibinājis diplomātiskās attiecības ar 176 valstīm. "Aicinu starptautisko sabiedrību globāli iesaistīties drošības labā" – teica Benedikts XVI. Baznīcā valda dziļa pārliecība, ka cilvēce ir kā liela ģimene. Pāvests atgādināja, ka ģimenes garā ir nodibinātas diplomātiskās attiecības ar valstīm un notikuši apustuliskie ceļojumi. Apliecināja savu vienotību ar tautām, ko skārušas dažādās dabas katastrofas. Plašajā uzrunā viņš pievērsās politiskajam stāvoklim Amerikas kontinentā, Tuvo un Tālo Austrumu valstīs, Āfrikā un Eiropā.

Pāvests aicināja starptautisko kopienu ar izpratni atbalstīt ciešanu skarto izraēliešu, palestīniešu, libāniešu tautu. Arī Irākā ir steidzami nepieciešama izlīgšana. Ar likumu jāaizsargā minoritāšu tiesības. Jāiet dialoga ceļš. Valdībai jāņem vērā tautu patiesās vajadzības un jārespektē kopējā labuma prasības. Pakistānā un Afganistānā politiskās un sociālās darbības pūliņiem jābūt vērstiem uz miera veicināšanu. Āfrikas valstīs konfliktos iesaistītas puses pāvests mudināja pārtraukt militārās operācijas, atvieglot humanitārās palīdzības piegādi un respektēt civiliedzīvotājus. Ar dialoga palīdzību jāmeklē mierīgu krīzes risinājumu. Katoļu Baznīca nav vienaldzīga pret vaimanām, kas vēl aizvien atskan dažādos šo kontinentu reģionos.

Runājot par Eiropu, pāvests pauda prieku par panākumiem situācijas noregulēšanā Balkānos un ar gandarījumu atcerējās arhib. Hrizostoma II vizīti Vatikānā. Svētais tēvs pasvītroja, ka Baznīca var un grib sniegt nozīmīgu ieguldīju Eiropas vienotības stiprināšanas procesā. Vēlreiz atgādināja, ka ‘Eiropas nams’ kļūs tikai tad par patīkamu vietu visiem tās iedzīvotājiem, kad tā veidošana tiks balstīta uz stingriem kultūras un morāles pamatiem. Eiropa nedrīkst noliegt savas kristīgās saknes.

Lai veidotu drošu un stabilu pasauli, cilvēce nedrīkst ignorēt Radītāja pasaulē iedibināto kārtību. Nekad nedrīkst izslēgt Dievu no cilvēka un vēstures apvāršņa – uzsvēra Benedikts XVI. Šādai apziņai vajadzētu palīdzēt veicināt starpkultūru un starpreliģiju dialoga iniciatīvas. Baznīca vienmēr atgādinās to, kas ir pastāvīgs un būtisks attiecībā uz cilvēka personu. Cilvēktiesībām jābūt ne tikai atzītām dažādos likumos, bet arī reāli ievērotām. Bioētikas laukā, zinātnes un tehnikas sasniegumos jāievēro ētiskie aspekti, lai tādējādi kalpotu cilvēka dzīvībai, nevis to iznīcinātu. Politiķiem jāaizstāv sabiedrības pamatšūnu – ģimeni, ko veido laulības saites starp vīrieti un sievieti. Uzrunas noslēgumā pāvests atgādināja, ka miers nevar būt vienkāršs vārds vai iluzoriska tieksme. Tas ir konkrēts uzdevums un dzīves veids. Jāievēro visu cilvēku leģitīmās tiesības pēc pārtikas, ūdens, enerģijas, medicīnas līdzekļiem, utt. Tikai tā varam veicināt integrālu attīstību gan šodien, gan nākotnē, un veicināt mieru.

je/RV