Ziemassvētku svinēšanas tradīcijas Brazīlijā un Meksikā

Tuvojoties Ziemassvētkiem, dosimies neklātienes ceļojumos uz dažām attālākām pasaules zemēm, lai ielūkotos šo svētku svinēšanas vietējās tradīcijās. Šoreiz viesosimies Latīņamerikā. Gandrīz visās Latīņamerikas zemēs Ziemassvētki tiek atzīmēti dziļi reliģiskā garā. Galvenā uzmanība tiek pievērsta Betlēmes silītes – presepio iekārtošanai gan Baznīcās, mājās, pilsētu ielās un laukumos, kā arī sabiedrisko iestāžu telpās. Presepio tiek attēlota vai visa Betlēmes pilsētas aina. Kristus silītes atveidojumu papildina bagātīgāki un nabadzīgāki Betlēmes nami, kur pilnā sparā kūsā ikdienas dzīve – tiek cepta maize, no akas nests ūdens, kaut kur priecīgi urdz strautiņš, pie debesīm mirdz zvaigznes. Pa taciņām savās gaitās iet cilvēki.

Brazīlijā – zemē, kuras iedzīvotāji ir nākuši no dažādām pasaules malām, Ziemassvētku svinēšanas pamattradīcija balstās galvenokārt uz portugāļu atstāto kultūras mantojumu. Tāpat kā visā pasaulē, arī Brazīlijas katoļticīgie 24. decembrī piedalās Pusnakts Svētajā Misē. Šeit to sauc par Missa do Galo (no vārda „gailis”, par cik tas iedzied nākamo, respektīvi, Ziemassvētku dienu). Šis dievkalpojums parasti beidzas ap pulksten vieniem naktī. Lielākajās pilsētās šai naktī, tāpat kā pazīstamo Brazīlijas karnevālu laikā, debesīs tiek izšautas neskaitāmas krāsaina salūta raķetes.

Meksikā jau dažas nedēļas pirms Ziemassvētkiem katrā pilsētā un lielākā ciematā tiek ierīkoti krāšņi izdekorēti puestos, jeb tirgus galdiņi. Uz tiem novietoti visdažādākie amatniecības izstrādājumi, kas vienmēr pārsteidz ar savu veidotāju fantāzijas plašumu, kā arī augļi un ziedi. Visiemīļotākais zieds, vai pareizāk sakot, augs, ir poinsetija, ko Latvijā pazīstam ar nosaukumu „Betlēmes zvaigzne”. Šobrīd tas ir iecienīts ne tikai Meksikā vien, taču poinsetijas pirmsākumi ir meklējami tieši šai zemē, kur 17. gadsimtā kā Ziemassvētku rotājumu to pirmoreiz izmantoja franciskāņu mūki.

Ar poinsetiju ir saistīta arī leģenda. Tā vēstī, ka neliels puisēns vārdā Pablo kopā ar citiem bērniem gājis uz sava ciemata baznīcu, lai aplūkotu Kristus dzimšanas atveidojumu. Taču Pablo ceļā atskārtis, ka viņam nav nevienas dāvanas, ko aiznest mazajam Kristus Bērnam. Tad ceļmalā viņš pamanījis dažus zaļus augus un tos saplūcis. Pārējie bērni viņu izsmējuši, taču, kad Pablo nolicis savu dāvanu pie silītes, katra auga zariņa galā iemirdzējusies sarkana zvaigzne.

Galvenās Ziemassvētku svinības Meksikā ir saistītas ar tā dēvētajām posadas, jeb procesijām, kuru dalībnieki attēlo Jāzepa un Marijas centienus atrast mājvietu. Procesijas sākas jau deviņas dienas pirms Ziemassvētkiem, jo tikpat ilgu laiku aizņēma Jāzepa un Marijas ceļš no Nācaretes līdz Betlēmei. Procesijas laikā tās dalībnieki sadalās divās grupās – svētceļniekos un namu saimniekos. Svētceļnieki ceļo no vienas mājas līdz citai, lūgdami mājvietu. Taču viņiem visur tiek atteikts. Beidzot viņi sasniedz vietu, kur atrodas Kristus dzimšanas atveidojums. Šeit visi svētceļnieki tiek laipni uzņemti, par atnācējiem tiek izrādīts prieks. Sākas tradicionālā lūgšana un tiek svinēti svētki. Visi tiek pacienāti ar ēdieniem un dzērieniem.

Bērni un daži pieaugušie tai pašā laikā cenšas sasniegt pinãta, jeb spilgtā papīrā, vai kādā citā materiālā ietītu iesaiņojumu ar saldumiem un rotaļlietām, kas tiek pakārts uz laukuma vidū nostieptas virves, vai kāda koka galā. Dāvanu kārotājiem ar lakatu tiek aizsietas acis. Paņēmuši nūju un dziedādami ritmisku dziesmu, viņi cenšas pārsist iesaiņojumu, lai pēc tam varētu savākt no tā izbirušās dāvanas. Pinãta pārsišana Meksikā ir iecienīts izklaides veids ne tikai Ziemassvētkos, bet arī citās nozīmīgās svinībās. Iespējams, ka tas ir pārņemts no indiāņu rituāliem un tiek piekopts jau vairākus simtus, varbūt pat tūkstošus gadu. Ziemassvētkos pinãta bieži vien tiek veidota septiņstaru zvaigznes veidā, kas simbolizē septiņus grēkus, kuri tad būtu jāpārsit.

iš