2007-11-19 14:21:03

Itālija: filozofa Antonio Rosmini beatifikācija


18. novembrī Novarā par svētīgu tika pasludināts viens no izcilākajiem itāliešu filozofiem un teologiem Antonio Rosmini. Liturģiskās svinības vadīja Kanonizācijas lietu kongregācijas prefekts kard. Žozē Saraiva Martins. Jaunais svētīgais – filozofs, priesteris un reliģiskā ordeņu dibinātājs – dzīvoja no 1797. līdz 1855. gadam. Antonio dzimis Rovereto, Itālijas ziemeļos, bagātā patrīciešu ģimenē. Kā pirmdzimtajam no četriem bērniem, viņam būtu pienācies ģimenes mantojums. Taču jau agrā jaunībā apzinājās, ka vienīgā patiesā laime ir veltīt savu dzīvi Dieva godam un tuvākā labumam. Kļuva par priesteri, reliģiozo un vēlāk – „Žēlsirdības institūta” dibinātāju un vadītāju.

Pāvests Pijs VIII viņam uzticēja īpašu personīgu uzdevumu, proti, tā saucamo, ‘intelektuālās caritas mīlestības misiju’. Viņa pienākums bija veikt pētniecības darbu un rakstīt, iepazīstinot cilvēkus ar reliģiju racionāli. Antonio to pieņēma kā Dieva gribu un uzsāka nopietnu dialogu ar tā laika kultūras pasauli. Viņš parādīja, ka prāts, ja tas attālinās no ticības, pakāpeniski zaudē savu vitalitāti, aptumšojas, cilvēks nonāk neprātā un, tas nozīmē, viņa bojā eju. Filozofs sarakstīja vairāk nekā 100 darbus. Bija labi pazīstams pāvestiem, karaļiem, imperatoriem, ministriem un vienkāršiem ļaudīm. Ievērojamākie no viņa draugiem bija Alessandro Manzoni un Džovanni Bosko.

Mūsdienu cilvēki, sevišķi rietumos, cieš ne tik daudz no materiālās nabadzības, kā no intelektuālās, ētiskās un reliģiskās nabadzības. Tās cēlonis – cilvēka inteliģences un gribas spēju nenovērtēšana un neizmantošana. Manāms to labumu trūkums, kas spēj apgaismot prātu un sasildīt sirdi. Tieši no šī viedokļa Antonio Rosmini vēstījums ir aktuāls joprojām šodien. Viņa pasludināšana par svētīgu ir jauna rītausma sabiedrībai. Baznīca mūs aicina smelties no šī tīrā un skaidrā avota, proti, iepazīt Rosmini dzīvi un darbus, un mācīties no viņa ar visu savu sirdi, ar savu gribu un prāta spējām virzīt savu dzīvi uz Dievu.

Jaunais svētīgais mums māca, ka, pirmkārt, zinātnes ceļā, ticībai attiecībā uz prātu ir ārkārtīgi liela nozīme. Otrkārt, viņš māca dzīvot sabiedrībā un ar patiesu cieņu izturēties pret līdzcilvēkiem. Treškārt, māca mūs atvērties pārdabiskās dzīves apvāršņiem, Dieva žēlastībai, mīlestībai un ticībai uz krustā sisto un augšāmcēlušos Kristu. Kardināls Saraiva Martins beatifikācijas svinību homīlijā pasvītroja, ka Rosmini darbi liecina par būtisko saikni starp viņa veikto pētniecību, ticību un ikdienas dzīvi. Šīs trīs lietas ir ciešā harmonijā. Tāpat kā Antonio Rosmini, arī mēs esam aicināti atvēlēt Dievam centrālo vietu savā dzīvē un „kalpot Viņam cilvēkā”, kurš ir Radītāja spožais attēls.

je/RV







All the contents on this site are copyrighted ©.