Vizīti Ad limina uzsāk Kenijas bīskapi. Kenijas Baznīcas vēsture un šodiena

13. novembrī sākās Kenijas bīskapu vizīte Ad limina apostolorum. Baznīca Kenijā ir ļoti aktīva. Tās pirmsākumi šai Austrumāfrikas zemē meklējami 1498. gadā, kad portugāļi devās uz Indiju garšvielu meklējumos. Tiesa, portugāļi nespēja šeit atstāt dziļas kristietības saknes. Par viņu neilgo pārgājienu liecina vienīgi pēc Vasko da Gamas rīkojuma uzbūvētā kolonna ar akmens krustu, kas vēl šodien ir skatāma Malindi pilsētā Indijas okeāna krastā.

Kristietība Kenijā patiesībā sāka izplatīties tikai XIX gadsimta otrajā pusē, kad Austrumāfrikā ieradās Svētā Gara kongregācijas tēvi un apmetās Zanzibaras salā. 1860. gadā Zanzibarā (tagadējā Tanzānijas teritorijā) tika nodibināta apustuliskā prefektūra, kurā ietilpa arī Kenija. 1899. gadā augustīniešu un Svētās Ģimenes misionāri atklāja misijas Nairobi. Vēlāk citviet Kenijā misijas atklāja arī Marijas Mierinātājas un Millhilas (Mill Hill) misionāri. 1926. gadā tika nodibināti pirmie apustuliskie vikariāti, bet 1927. gadā iesvētīti pirmie divi kenijiešu priesteri. 1953. gadā tika izveidotas Nairobi, Nijeri, Kisumu un Meru diecēzes, 1957. gadā konsekrēts pirmais kenijiešu bīskaps Moriss Otunga, kurš 1973. gadā kļuva par pirmo kardinālu Kenijas Baznīcas vēsturē.

Šodien Baznīca Kenijā ir labi organizēta un tajā ir izveidotas dažādas struktūras. Tā veic aktīvu darbu sanitārajā, izglītības, sociālajā un kultūras jomās. Apmēram divas trešdaļas Kenijas iedzīvotāju ir kristieši. Katoliskajai Baznīcai ir 19 semināri, kuros sagatavo nākamos priesterus, 18 mazie semināri, 48 katehēzes un pastorālie centri, 11 rekolekciju nami. Skolas un slimnīcas, ko vada reliģisko institūtu locekļi, ir labākās un pieprasītākās valstī. Reliģiskie vada arī piecas augstākās izglītības iestādes – Austrumāfrikas Katoļu universitāti, Starptautisko komboniāņu misionāru augstskolu, Hekimas jezuītu teoloģijas koledžu, Tagazas Teoloģijas augstskolu un Filozofijas augstskolu.

Baznīca Kenijā lielu uzmanību veltī evaņģelizācijas darbam ar masu mediju starpniecību. Tai ir vairākas izdevniecības, preses izdevumi, radio un audiovizuālās informācijas centri. Gatavojoties īpašiem notikumiem valstī, tādiem kā vēlēšanas, kā arī problēmsituāciju brīžos, bīskapi ar pastorālo vēstuļu starpniecību vēršas pie iedzīvotājiem. Šīm vēstulēm parasti ir liela rezonanse sabiedrībā.

Katoliskajai Baznīcai ir laba sadarbība ar citām kristīgajām konfesijām, taču citāda attieksme ir pret reliģiskajām sektām, kuru agresīvais prozelītisms ir viens no Baznīcas rūpju objektiem. Kas attiecas uz musulmaņiem, kuri Kenijā sastāda 12% no iedzīvotāju skaita, dialogs noris, tomēr tas nav viegls. Baznīcas darbā Kenijā lielā mērā ir iesaistīti laji. Visā Kenijas teritorijā ir tūkstošiem mazo kristīgo kopienu, kuras vada laji.

Nairobi arhibīskaps, nesen par kardinālu paaugstinātais Džons Njue, jautāts, par ko tiks pārrunāts ar pāvestu Benediktu XVI vizītes Ad limina laikā, stāsta, ka līdzās pastorālā darba jautājumiem, bīskapi ir iecerējuši runāt arī par Kenijas politisko un ekonomisko situāciju. Neraugoties uz ekonomiskajām iespējām, Kenija pēdējo gadu desmitos ir kļuvusi aizvien nabadzīgāka. Kādreiz tā varēja lepoties ne vien ar attīstītu tūrismu, kas ir iespējams, pateicoties galvenokārt daudzo savvaļas dzīvnieku parku klātbūtnei, bet arī ar lauksaimniecības un augļkopības uzplaukumu. Šodien situācija ir pasliktinājusies un to ir sekmējuši gan sausums un ilgstošie lietus periodi, gan arī augsta mēroga korupcija. Liberālā ekonomikas modeļa izvēle pēc Rietumvalstu parauga, ir veicinājusi vienīgi nedaudzu personu labklājību. Valstī ir pieaudzis sociālais pretstats starp pilsētu un lauku, kā arī dažādu reģionu iedzīvotājiem. Tā, piemēram, kamēr lielākā daļa Nairobi ģimeņu var atļauties sūtīt savus bērnus skolā, Kenijas ziemeļaustrumos pirmsskolas izglītību bauda tikai 4% bērnu.

iš