Pāvesta lūgšanu nodomi novembrim

Vispārējā nodomā novembrī Baznīca aicina ticīgos lūgties: Lai visi, kas kalpo medicīnas jomā, un tie, kuri ir iesaistīti likumdošanā, vienmēr padziļinātu cieņu pret cilvēka dzīvību no ieņemšanas brīža līdz pat dabiskai nāvei.

2006. gada februārī Romā notika starptautisks kongress par tematu: „Cilvēka embrijs preimplantācijas stadijā”. Uzrunājot tikšanās dalībniekus, Benedikts XVI atgādināja, ka tēma ir ārkārtīgi svarīga gan no filozofiskā, antropoloģiskā un ētiskā, gan arī biomedicīniskā un juridiskā viedokļa. Runa ir par pašām pirmajām dzīvības dienām pēc ieņemšanas. Saprotam, ka ne Svētie Raksti, ne kristīgā Tradīcija nesniedz šajā jautājumā izteiktas atbildes. Taču Evaņģēlija fragmentā, kur tiek runāts par Marijas tikšanos ar Jāņa Kristītāja māti, rodama skaidra norāde uz ieņemto bērnu reālu klātbūtni. Marija bija ieņēmusi Jēzu pirms dažām dienām, bet Elizabete bija jau sestajā grūtniecības mēnesī.

Pāvests paskaidroja, ka, pat ja Svētie Raksti nerunā izvērsti par ieņemtā bērna pirmajām dienām, tomēr tajos atrodama konkrēta mācība par cieņu, ar kādu jāizturas pret tikko ieņemto cilvēka dzīvību. „Pirms es tevi radīju mātes miesās, es tevi jau pazinu”, saka pravietis Jeremijs. Šie vārdi apliecina Dieva lielo mīlestību pret katru cilvēcisko būtni. Radītāja skatījumā visi ir vienādi: gan tikko ieņemts bērns, gan jau piedzimis, gan pieaudzis cilvēks, gan tāds, kurš atrodas dzīves beidzamajā stadijā. Dievs viņus nešķiro, jo katru cilvēku ir radījis pēc sava attēla un līdzības.

Pāvests uzsvēra, ka Dievs savā bezgalīgajā mīlestībā mums atklāj, ka katrs cilvēks ir mīlestības cienīgs – turklāt, neatkarīgi no viņa prāta spējām, skaistuma, veselības stāvokļa, utt. Cilvēka dzīvība vienmēr jāuzskata par labumu, jo tā ir Dieva klātbūtnes pasaulē un Viņa godības spožuma zīme. Cilvēks ir ontoloģiski saistīts ar savu Radītāju, vai viņš to atzīst vai nē. Dievs viņu ir apveltījis ar bezgala lielu cieņu. Tāpēc, ņemot vērā šo jau no dabiskā likuma izrietošo patiesību, Baznīca vienmēr iestājas par cilvēka dzīvības neaizskaramību. Uzrunājot klātesošos zinātniekus, kuru darbs ir cieši saistīts ar prokreācijas noslēpuma pētniecību, Benedikts XVI novēlēja, lai tehniskie atklājumi palīdzētu aizvien vairāk saredzēt radības skaistumā paša Radītāja atspulgu.

Savukārt misiju nodomā šajā mēnesī Baznīca savās lūgšanās piemin Korejas zemi: Lai Korejas pussalā pieaugtu izlīguma un miera gars. Taejonas bīskaps Jozefs Kieongs savā laikā apliecināja, ka Korejas Baznīca visvairāk ilgojas atklāt no jauna savu patieso identitāti un būt par sāli un gaismu pasaulei. Katram Baznīcas loceklim ir jāatdzimst un jādzīvo kā īstam kristietim, lai saviem līdzcilvēkiem sludinātu, ka Jēzus Kristus ir Pestītājs. Pirmo kristiešu draudzi Korejas pussalā 17. gadsimtā dibināja dedzīgi laji. 1836. gadā šajā zemē ieradās pirmie franču misionāri, no kuriem lielākā daļa gāja bojā mocekļa nāvē. Vajāšanu laikā līdz ar svēto Andreju Kimu tika nogalināti 103 cilvēki, kuri ir pasludināti par svētajiem. Tāpēc šajā mēnesī esam aicināti lūgties, lai mocekļu asinis dāvā mieru, izlīgumu un svētību korejiešu tautai un Baznīcai.

je/RV