Miris kard. Rosario Hosē Kastillo Lara

Karakasā 85 gadu vecumā mūžībā aizgāja kard. Rosario Hosē Kastillo Lara. Viņš bija Svētā Krēsla īpašumu administrācijas un Vatikāna pontifikālās komisijas prezidents. Dzimis 1922. gada 4. septembrī Sankazimiro, Marakajas diecēzē, Venecuēlā. Rosario Hozē bija trešais septiņu bērnu ģimenē. Mācījās saleziāņu vadītajā koledžā. Pēc tam uzsāka noviciātu Bogotas saleziāņu ordenī.

Pēc filozofijas un teoloģijas studijām Karakasas arhibīskaps viņu iesvētīja par priesteri. 1950. gadā pr. Kastillo Lara ieradās Itālijā, lai studētu Baznīcas tiesības Turīnas saleziāņu augstskolā. Pēc trīs gadiem pr. Lara atgriezās Venecuēlā. Vienu gadu viņš bija Katoļu skolotāju apvienības prezidents. 1954. gadā atkal devās uz Itāliju, šoreiz kā Romas saleziāņu augstskolas Baznīcas tiesību fakultātes dekāns. 1962. gadā Bonnas universitātē prof. Hansa Velzela vadībā veica zinātnisku pētniecības darbu par Vācijas Kriminālkodeksa reformu.

1966. gadā pr. Rosario Hosē Kastillo Laru ievēl par saleziāņu ordeņa ģenerālpriekšnieka asistentu sešās Latīņamerikas valstīs. 1973. gada 26. martā pāvests Pāvils VI viņu nominēja par Truhillo diecēzes palīgbīskapu, bet divus gadus vēlāk par Vatikāna pontifikālās komisijas sekretāru un Svētā Krēsla īpašumu administrācijas prezidentu. Viņa vadībā tika uzcelta „Santa Marta” māja, kur apmetas kardināli un bīskapi, kuri piedalās sinodēs. Darbojās arī vairākās citās Romas kūrijas dikastērijās. 1985. gada 25. maijā Jānis Pāvils II bīskapam Laram piešķīra kardināla titulu.

Līdz ar kard. Rosario Hosē Kastillo Lara nāvi Kardinālu Kolēģijā ir 179 kardināli, no kuriem 104 ir balsstiesīgi un 75 ir vecāki par 80 gadiem.

Pāvests Benedikts XVI nosūtīja Karakasas arhibīskapam kard. Žožē Liberato Urosa Savino adresētu telegrammu, kurā izsaka savu visdziļāko līdzjūtību kard. Kastillo Laras ģimenes locekļiem un Venecuēlas ticīgajiem.

sk/RV