Francijā 3 dienu vizītē ieradies patriarhs Aleksijs II. Tā ir pirmā reize, kad Krievijas
pareizticīgo Baznīcas vadītājs dodas ārpus savas valsts, atbildot katoļu Baznīcas
ielūgumam – norādīja centra Istina direktors dominikāņu t. Hiacints Destivels.
Šī vēsturiskā vizīte ir ļoti nozīmīgs solis attiecību tuvināšanai starp katoļiem un
pareizticīgajiem.
2. oktobrī Aleksijs II uzstājās Eiropas Padomē, Strāsbūrā,
kur runāja par šodienas plaisu starp cilvēktiesībām un morāli. „Tehniskais progress”,
viņš pasvītroja, „izvirza no jauna jautājumu par cilvēktiesībām”. „Ticīgajiem pienākas
paust savu viedokli, kad runa ir par bioētiku, elektronisko identifikāciju un citiem
tehnikas sasniegumiem, kas satrauc daudzas personas”.
Dodoties uz Franciju,
patriarhs izteica vēlmi pagodināt ērkšķu kroņa relikvijas Parīzes Dievmātes katedrālē.
Līdz ar to, bīskapu konference viņu oficiāli ielūdza uz Parīzi. Pēc ekspertu domām,
Maskavas attieksme pēdējā laikā ir radikāli mainījusies uz labo pusi. Piemēram, par
to liecina attiecību uzlabošanās starp pareizticīgajiem un grieķu-katoļiem Ukrainā.
3. oktobrī Aleksijs II pirmo reizi oficiāli apmeklēja katoļu katedrāli. Šim žestam,
ko retranslēja Krievijas televīzija, varētu būt ļoti spēcīga simboliska nozīme priekš
pašiem pareizticīgajiem – norādīja tēvs Destivels.
Francijas apmeklējums noteikti
ietekmēs attiecības arī starp dažādām pareizticīgo Baznīcām. „Priekš mums tas ir svarīgs
notikums”, apliecināja Rietumeiropas krievu draudžu arhidiecēzes sekretārs Mišels
Sologubs, neskatoties uz to, ka šīs diecēzes attiecības ar Maskavu ir bijušas līdz
šim negatīvas. Savas vizītes laikā patriarham paredzēta tikšanās ar Francijas pareizticīgajiem
bīskapiem. Ņemot kopumā, vizītes prioritāte ir pareizticīgo dialogs ar katoļu Baznīcu,
kas būs liels solis uz priekšu, kā to atzina pats Aleksijs, lai iespējami ātrāk varētu
notikt Krievijas patriarha tikšanās ar pāvestu.