Sestdienas rītā Vatikāna baziliku piepildīja ticīgie, kas piedalījās jaunu bīskapu
konsekrācijas svinībās. Pavisam pāvests konsekrēja sešus bīskapus – Mečislavu Mokšicki,
Frančesko Brunjaro, Džanfranko Ravazi, Tomazo Kaputo, Serdžo Pagano un Vinčenco di
Mauro. Kā jau norāda uzvārdi, lielākā daļa jauno bīskapu ir itālieši, savukārt Mečislavs
Mokšickis, kurš vairākus gadus kalpoja kā pāvesta Jāņa Pāvila II un pēc tam arī Benedikta
XVI sekretārs, ir polis. Viņam ir uzticēts būt par Ļvovas arhidiecēzes palīgbīskapu
Ukrainā.
Uzrunājot jaunos bīskapus un pārējos svinību dalībniekus, pāvests
Benedikts XVI atgādināja, ka šī ir svēto virseņģeļu Miķeļa, Gabriela un Rafaela diena.
Kristietības pirmajos gadsimtos bīskapus sauca arī par „eņģeļiem”, tādējādi salīdzinot
viņu kalpošanu ar eņģeļu misiju.
Kas ir eņģelis? Svētie Raksti un Baznīcas
tradīcija aplūko divus eņģeļa aspektus. No vienas puses, eņģelis ir radība, kas stāv
Dieva priekšā un ar visu savu būtību ir orientēts uz Dievu. No otras puses, eņģelis
ir Dieva vēstnesis. Pāvests paskaidroja arī, ka visu trīs virseņģeļu vārdos ir iekļauta
zilbe „el”.”El” nozīmē „Dievs”, tātad, Viņa vārds ir ierakstīts katrā virseņģelī un
viņa dabā. Eņģeļi nes Dievu cilvēkiem. „Šai ziņā arī cilvēki ir aicināti kļūt par
„eņģeļiem” cits citam,” teica pāvests.
Turpinot, Svētais tēvs pakavējās pie
katra no virseņģeļiem. Miķelis aizstāv Dieva vienreizīgumu pret pūķa iedomību. Pūķis,
jeb „senā čūska” vienmēr cenšas iestāstīt cilvēkiem, ka Dievam ir jāizzūd, lai cilvēki
varētu kļūt vareni, ka Dievs ierobežo cilvēku brīvību, tāpēc viņiem no Dieva ir jāatbrīvojas.
Pāvests
uzsvēra: „Tas, kurš uzbrūk Dievam, cilvēku nedara varenu, bet gan atņem viņam cieņu.
Cilvēks tādējādi kļūst par neizdevušos evolūcijas produktu. Tas, kurš apvaino Dievu,
apvaino arī cilvēku. Savukārt, ticība Dievam aizstāv cilvēku visās viņa vājībās un
trūkumos. Dieva spožums atspoguļojas uz katru cilvēku. Arī bīskaps, būdams Dieva vīrs,
ir aicināts dod Dievam vietu pasaulē un līdz ar to aizstāvēt arī cilvēka lielumu.”
Runājot
par virseņģeli Gabrielu, pāvests teica, ka viņš ir Dieva iemiesošanās vēstnesis. Gabriels
klauvēja pie Jaunavas Marijas durvīm un saņēma no viņas „jā” atbildi uz aicinājumu
kļūt par Pestītāja Māti. Līdzīgi Dievs klauvē pie cilvēku sirds durvīm. Arī bīskapu
uzdevums ir klauvēt pie cilvēku sirdīm, lai tās ielaistu sevī Dievu.
Kavējoties
pie virseņģeļa Rafaela sūtības, pāvests atgādināja, ka viņš ir dziedinātājs, kurš
mēģina sadziedēt pārtrūkušo kopību starp Dievu un cilvēkiem. Rafaels padzen ļaunos
garus un cilvēkos liek atplaukt mīlestībai. Tāpat arī bīskapam ir jābūt par mīlestības
dziednieku. Šodien jo īpaši tas attiecas uz laulāto mīlestību, ko arvien apdraud grēks.
Pāvests
novēlēja jaunajiem bīskapiem vienmēr palikt Dieva mīlestībā, bet ticīgo tautu aicināja
lūgties par saviem bīskapiem.