Nisā notika m. Marijas Merkertas beatifikācijas svinības

Polijas pilsētā Nisā 30. septembrī notika sv. Elizabetes kongregācijas līdzdibinātājas Marijas Luīzas Merkertas beatifikācijas svinības. Tās vadīja Kanonizāciju lietu kongregācijas prefekts kard. Žožē Saraiva Martins. Jaunā svētīgā piedzima 1817. gada 21. septembrī Nisā. Gada vecumā zaudēja tēvu. Māte bērnos centās ieaudzināt cieņu un mīlestību pret visiem cilvēkiem, īpaši pret vājākajiem. Tas zināmā veidā ietekmēja nākamās svētīgās dzīves ceļa izvēli. 1842. gadā, pēc mātes nāves, meitene nolēma veltīt savu dzīvi kalpošanai nabagajiem, slimniekiem un atstātajiem.

Pēc bikstēva ieteikuma Marija kopā ar savu māsu un draudzeni pievienojās Klāras Volfas vadītajai franciskāņu terciāru grupai, kas rūpējās par trukumcietējiem. 1842. gada 27. septembrī Nisā, saņēmusi pr. Franciska Fišera svētību, Marija uzsāka karitatīvo darbību, apmeklējot slimniekus mājās. Savus ikdienas pienākumus viņa veica ar lielu prieku. Paklausot garīgā vadītāja ieteikumam, 1846. gadā Marija devās uz sv. Kārļa Boromeja māsu klosteri, lai izietu noviciātu. Taču redzot, ka māsām slimnieku aprūpe nebija pirmajā vietā, nākamā svētīgā atstāja klosteri.

Neraugoties uz cilvēku kritiku, 1850. gada 19. novembrī Maria Merkerte un Franciska Vernere nodibināja sv. Elizabetes apvienību. Deviņus gadus vēlāk Breslavas (tagadējās Vroclavas) bīskaps oficiāli apstiprināja tās statūtus. Māsa Marija Merkerte tika ievēlēta par kongregācijas pirmo priekšnieci. 1860. gada 5. maijā, kopā ar 25 māsām viņa salika šķīstības, nabadzības un paklausības solījumus. Marija ar mātišķu mīlestību rūpējās gan par savām māsām, gan slimniekiem. Viņa kļuva par efektīvu līdzekli Dieva rokās. Mariju Merkerti sauca par Slēzijas labo samarieti. Viņa nomira 1872. gada 14. novembrī. Jaunās svētīgās mirstīgās atliekas atdusas Nisas sv. Jēkaba baznīcā.

sk/RV