Pie Svētā Krēsla akreditējies Īrijas vēstnieks Noels Feihijs

Sestdien pāvests pieņēma Īrijas jaunā vēstnieka pie Svētā Krēsla Noela Feihija akreditācijas vēstuli. Īrija, kas gandrīz 8 gadsimtus bija pakļauta Lielbritānijai, 1922. gadā pēc Īrijas Republikāņu armijas sacelšanās kļuva par „brīvu valsti”. Taču, saskaņā ar miera līgumu, no tās tika izslēgtas sešas Īrijas ziemeļu grāfistes, kas tika pievienotas Lielbritānijai ar vienotu nosaukumu Ziemeļīrija, jeb Olstera. 1949. gadā tika proklamēta Īrijas republika un šī zeme izstājās no Britu Ekonomiskās Sadraudzības (Commonwealth) valstīm. Kopš 1921. gada Īrija cīnījās par tiesībām uz Olsteras teritoriju, taču pēc ilgiem un nesekmīgiem centieniem, 1999. gada 2. decembrī no šīm tiesībām atteicās.

Ilgus gadsimtus Īrija ir bijusi zeme ar dziļām katoliskām tradīcijām, kas universālajai Baznīcai devusi daudzus misionārus. Taču šodien, tāpat kā citās Eiropas zemēs, arī šeit ir vērojama aizvien progresējoša sekularizācija.

Īrija, kas ir pieredzējusi gadsimtiem ilgus savu iedzīvotāju izceļošanas viļņus, šodien ir kļuvusi par patvērumu un darba devēju daudziem ieceļotājiem gan no tuvākām, gan tālākām zemēm. Uzrunā Īrijas jaunajam vēstniekam pie Svētā Krēsla pāvests teica, ka pēdējos gados notikusī ekonomiskā izaugsme, bez šaubām, ir nesusi vēl nepieredzētu materiālo komfortu tās iedzīvotājiem, taču uz šīs izaugsmes bāzes, diemžēl, attīstās arī sekulārā kultūra. Benedikts XVI norādīja, ka šīs kultūras nepilnību atzīšana liek meklēt morālos un ētiskos principus un tie ir rodami vienīgi ticībā, savukārt prāts no ticības nav atdalāms.

Īrijas Katoliskajā Baznīcā pavisam ir 26 diecēzes, kuras vada 45 bīskapi. Šeit strādā pieci ar pusi tūkstoši priesteru, vairāk nekā 8 tūkstoši reliģisko māsu un 790 reliģiskie brāļi.

iš