Mātes Terēzes dzīves liecība ir vienmēr jauna

5. septembrī simtiem cilvēku apmeklēja svētīgās Mātes Terēzes kapu, kas atrodas Žēlsirdības misionāru kongregācijas galvenajā mājā Kalkutā. Atzīmējot kongregācijas dibinātājas nāves 10. gadskārtu, aizlūguma dievkalpojumu vadīja Kalkutas arhib. Lukas Sirkars. Viņš pauda cerību, ka drīzumā Baznīca izsludinās Māti Terēzi par svētu.

Lūgšanas par viņas kanonizāciju notika arī Šivu Bavanas mājā, kur māsas rūpējas par atstātajiem bērniem un bāreņiem. Svētīgā Māte Terēze, Nobela Miera prēmijas laureāte, bieži atkārtoja, ka mieru visvairāk apdraud vēl nedzimušu bērnu nogalināšana. Desmit gadus pēc Žēlsirdības misionāru kongregācijas dibinātājas nāves tā nepārtraukti attīstās. Šajā laikā māsu skaits ir pieaudzis par tūkstoti, uzsākts darbs 14 jaunās valstīs, atvērtas 166 mājas.

„Pie Mātes Terēzes kapa ierodas cilvēki no visas pasaules. Nāk dažādu reliģiju pārstāvji, nabagi un bagātie” – saka viņas pēctece māsa Nirmala. – „Lūdzoties un veicot savus pienākumus, mēs gribam palīdzēt cilvēkiem atklāt Dieva mīlestību. Mūsu vienkāršie mīlestības darbi palīdz cietošajiem brāļiem un māsām atgriezties un izlīgt ar Dievu. Šāda veida evaņģelizāciju akceptē visi” – uzsvēra māsa Nirmala.

Mātes Terēzes no Kalkutas nāves 10. gadskārta tika atzīmēta arī Romā. 5. septembra pēcpusdienā sv. Jāņa Laterāna bazilikā arhib. Andželo Komastri svinēja Euharistiju.

„Savā dzīvē Māte Terēze izstaroja mieru un prieku. Viņas klātbūtnē mēs jutāmies kā bērni. Māte Terēze savu misiju veica vienmēr un visur, arī Irākā” – saka māsa Rafaela, kura 14 gadus kalpoja šajā valstī. Šobrīd viņa vada Žēlsirdības misionāru māju Bangalorā, kur 4. septembrī arhib. Bernards Moras atklāja Mātei Terēzei veltītu pieminekli.

„Māte Terēze bija īsta māte, mīloša un līdzjūtīga. Tāda viņa bija gan pret mani, gan pret katru cilvēku” – stāsta māsa Rafaela. – Neaizmirstams brīdis bija 1991. gada jūlijs, kad kopā ar viņu devāmies uz Bagdādi, lai tur atvērtu māju. Vietas meklēšana bija ilga un nogurdinoša, līdz atradām kādu vecu māju. Pārkāpjot slieksni, Māte Terēze noslīga ceļos, lai tūlīt sāktu uzkopt istabas. Pēc lielajiem tīrīšanas darbiem viņa sagatavoja īpašu vietu Vissvētākā Sakramenta adorācijai. Beigās Māte Terēze uzaicināja savus jaunos kaimiņus, lai kopā lūgtos. Šī tikšanās dziļi aizkustināja visus klātesošos. Haosa un vardarbības virpulī viņa dāvāja mums mieru un drošības sajūtu. Mājā sapulcējās galvenokārt sievietes, kuras karā bija zaudējušas vīrus un dēlus. Māte Terēze bija starp viņām, ar vecu rožukroni rokās, iegrimusi dziļā lūgšanā. Māsa Rafaela atzīst, ka pateicoties Mātes Terēzes piemēram, arī viņa ir atklājusi patiesas mīlestības noslēpumu.

sk/RV/KAI