Pāvesta katehēze par sv. Gregoru no Nīsas

Turpinot katehēzes ciklu par pirmo gadsimtu Baznīcas doktoriem, rakstniekiem un teologiem, Benedikts XVI šodien runāja par sv. Gregoru no Nīsas – dziļas ticības, vispusīgi izglītotu un sava laika kultūrai atvērtu cilvēku.

Sv. Gregors piedzima ap 335. gadu. Par zēna kristīgo formāciju rūpējās brālis Bazilijs, kuru viņš sauca par savu „tēvu un skolotāju”, un māsa Makrina. Gregoru īpaši interesēja filozofija un retorika. Sākumā viņš nodibināja ģimeni un strādāja par skolotāju, bet vēlāk, tāpat kā brālis un māsa, pieņēma askētisko dzīvesveidu. Ievēlēts par Nīsas bīskapu, viņš veica savus pienākumus ar tik lielu dedzību, ka tūlīt iemantoja ticīgo kopienas cieņu un atbalstu. Dažu herētiķu apsūdzēts par naudas izšķērdēšanu, Gregors uz īsu brīdi atstāja savu sēdekli. Pēc triumfālās atgriešanās viņš turpināja dedzīgi aizstāvēt ticības patiesības.

Sv. Gregors piedalījās vairākās sinodēs, centās mazināt saspīlējumus ticīgo kopienu starpā, aktīvi iesaistījās Baznīcas reorganizācijā. 381. gadā piedalījās Konstantinopoles koncilā, kas definēja Svētā Gara dievišķo dabu. Veica imperatora Teodozija uzticētos pienākumus, teica svarīgas uzrunas un uzrakstīja vairākus teoloģiskos darbus. Gregora nāves datums nav zināms.

Sv. Gregors norāda uz savu studiju un darbības mērķi: meklēt uz atrast gaismu, lai atšķirtu to, kas ir labs. Viņš to atrada kristietībā, tas ir, „dievišķās dabas atdarināšanā” (De professione christiana: PG 46, 244C). Ar savām izcilajām prāta spējām un plašajām filozofijas un teoloģijas zināšanām, Gregors aizstāvēja kristīgo ticību pret herētiķu mācību, kuri noliedza Dēla un Svētā Gara dievišķo dabu. Komentējot Svētos Rakstus, viņš skaidroja cilvēka radīšanas noslēpumu. Radīšana bija Nīsas bīskapa uzrunu galvenais temats. Radītajā dabā viņš saskatīja Radītāja attēlu un atrada ceļu pie Dieva.

Sv. Gregors ir uzrakstījis arī grāmatu par Mozu, attēlojot viņu kā cilvēku, kas ir ceļā pie Dieva. Kāpšanu Sinaja kalnā viņš salīdzina ar mūsu kāpšanu uz patieso dzīvi, tas ir, uz tikšanos ar Dievu. Viņš interpretēja arī lūgšanu „Tēvs mūsu” un Kalna svētības. Savā „Lielajā katehēzes uzrunā” (Oratio catechetica magna) viņš skaidroja teoloģijas galvenos virzienus. Teoloģija palīdz kļūt par ticības pedagogiem.

Sv. Gregors ir teoloģijas garīguma skolotājs, kas akadēmiskās pārdomas vienoja ar ticības dzīvi. Dievs mums dāvā karalisko varu. Taču cilvēks, sapinies grēka tīklos, bieži ļaunprātīgi izmanto radīto dabu. Lai mēs patiesi spētu apzināties savu atbildību par dabu, mums jābūt Dieva piepildītiem un jādzīvo Viņa gaismā. Cilvēks ir Dieva skaistuma attēls. „Visu, ko Dievs radīja, bija skaists”, raksta svētais bīskaps. Par to liecina radītā daba. Dievs ietērpa cilvēku savā godībā. Attīrot sirdi, mēs atkal kļūstam par Dieva gaismas brīnišķīgo atspīdumu. Mūsu pienākums ir mazgāt grēka traipus un ļaut sevī atmirdzēt Dieva gaismai – teica Benedikts XVI. Cilvēka dzīves mērķis ir kontemplēt Dievu. Sv. Gregors no Nīsas māca, ka dzīves pilnība ir izdzīvota tikšanās ar Dievu. Tikai tad mūsu dzīve kļūs par gaismu citiem un visai pasaulei.

Pārdomas par sv. Gregoru no Nīsas pāvests atkārtoja franču, angļu, vācu, spāņu un portugāļu valodās. Svētais tēvs uzrunāja poļu ticīgos un pasvētīja viņu atvesto zelta kroni, ar ko tiks kronēta Kalkuvas Dievmātes statuja. Tikšanās noslēgumā pāvests apsveica jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Atgādināja, ka Baznīca šodien piemin sv. Jāņa Kristītāja nāves dienu. Lai ar viņa aizbildiecību mēs spētu būt drosmīgi ticības liecinieki – aicināja Svētais tēvs.

Ap plkst. 12 pāvests ar helikopteru atgriezās savā vasaras rezidencē Kastelgandolfo, kur pavadīs vēl dažas nedēļas.

sk/RV