Vispārējā audience: katehēze par sv. Gregoru no Nazianzas

8. augustā uz tikšanos ar pāvestu Vatikānā bija ieradušies 7 500 svētceļnieku. „Bez Dieva cilvēks zaudē savu cēlumu, bez Dieva nav patiesa cilvēcīguma" – uzrunājot vispārējās audiences dalībniekus, teica Svētais tēvs. Katehēze bija veltīta IV gadsimta teologam, oratoram, ticības aizstāvim un sv. Bazilija draugam – svētajam Gregoram no Nazianzas.

Gregors piedzima ap 330. gadu. Studēja tā laika izcilākajās skolās, vispirms Cēzarejā, kur iepazinās ar Baziliju, nākamo šīs pilsētas bīskapu, vēlāk arī Aleksandrijas un Atēnas skolās. Atgriezies mājās, Gregors pieņēma kristību. Viņu valdzināja dziļa garīgā dzīve, vientulība, filozofiskās pārdomas. Kādā vēstulē rakstīja: „Man, šķiet, ka nav nekā lielāka par spējām apvaldīt miesas jutekļus, apklusināt sevī pasaules kņadu, nedomāt par laicīgām lietām, sarunāties ar sevi un Dievu, būt par Dieva atspulgu, izstarojot gaismu, kas nāk no Gaismas.”

Savā autobiogrāfijā Gregors atzinās, ka nelabprāt gribējis kļūt par priesteri, jo bija jāatsakās no vientuļnieka dzīves, tomēr vēlāk pieņēma šo misiju. 379. gadā ieradās Konstantinopolē. Anastasis baznīcā viņš teica piecas teoloģiskās uzrunas, kurās plaši skaidroja un kvēli aizstāvēja Vissvētākās Trīsvienības noslēpumu. Šo uzrunu dēļ viņu nosauca par teologu. Teoloģiskās zināšanas Gregors smēlās no lūgšanas. Sirds klusumā viņš pieņēma Dieva atklātā noslēpuma gaismu.

381. gadā, piedaloties II ekumeniskajā koncilā, Gregors tika ievēlēts par Konstantinopoles bīskapu. Taču radās spēcīga opozīcija, līdz situācija kļuva nepanesama. Viņš teica: „Mēs, kas tik ļoti mīlējām Dievu un Kristu, esam sadalījuši Kristu! Esam melojuši viens otram Patiesības dēļ, esam turējuši naidu Mīlestības dēļ, esam atšķēlušies viens no otra.” Pārpildītā katedrālē Gregors teica savu atvadu runu. „Ardievu, Kristus mīlētā pilsēta!... Mani bērni, saglabājiet ticību, ko esmu jums uzticējis un atceraties manas ciešanas. Lai mūsu Kunga Jēzus Kristus žēlastība ir ar jums visiem” (Oratio 42,27: SC 384,112-114).

Atgriezies Nazianzā, Gregors divus gadus vadīja vietējo kristiešu kopienu. Pēc tam uzsāka vientuļnieka dzīvi. Šajā periodā tapa daudzi teoloģiskie darbi un autobiogrāfija - teica pāvests. Tajā atklājam Gregora ceļu uz svētumu, lūgšanas un ciešanu nozīmi, kā arī ar Dievu vienota cilvēka dzīvi konfliktu pārņemtajā pasaulē. Gregors aicina ticīgos Dievu likt pirmajā vietā. Viņš atgādina mūsdienu pasaulei, ka bez Dieva cilvēks zaudē savu cēlumu, bez Dieva nav patiesa cilvēcīguma. Sv. Gregors no Nazianzas kopā ar sv. Baziliju un sv. Jāni Hrizostomu tiek godināti kā trīs lielākie austrumu Baznīcas mācītāji.

Tikšanās noslēgumā pāvests apsveica atsevišķas svētceļnieku grupas, kā arī jauniešus, slimniekus un jaunlaulāto pārus. Atgādināja, ka šodien Baznīca atzīmē sprediķotāju ordeņa dibinātāja svētā Dominika, bet rītdien – Eiropas līdzaizbildnes, svētās Terēzes Benediktas no Krusta jeb Edītes Šteinas piemiņas dienu. Ap plkst. 12 Benedikts XVI ar helikopteru atgriezās savā vasaras rezidencē Kastelgandolfo, kur uzturēsies līdz septembra beigām.

sk/RV