31. jūlijs – svētā Ignācija no Lojolas piemiņas diena

Jūlija pēdējā dienā Baznīca atzīmē svētā Ignācija no Lojolas piemiņu. Viņa dibinātās Jēzus Sadraudzības galvenajā dievnamā – Romas Chiesa del Gesù, sekojot gadskārtējai tradīcijai, notika trīs dienu sagatavošanās svētā Ignācija debesīm piedzimšanas atcerei, kas noslēdzās ar jezuītu ģenerāļa Petera Hansa Kolvenbaha vadītu Svēto Misi. Blakus altārim tika izstādīts svētā Ignācija krūšutēls. Uz tiem, kas tam pietuvojas, noraugās dziļa miera, neparastas harmonijas un svētlaimes apgarota seja. Jāatgādina, ka šis attēls ir veidots pēc Ignācija pēcnāves maskas. Šogad aprit jau 451 gads, kopš svētais Ignācijs aizgāja mūžībā. Bez viņa dzīves veikuma un garīgā mantojuma, ko šais gadu simteņos ir uzcītīgi vairojuši jezuīti, nebūtu iedomājama mūsdienu Baznīca. Jezuīti bija pirmie, kas devās tālos misiju ceļojumos. Lai atceramies Ignācija laikabiedru un pirmo sekotāju – svēto Francisku Ksaveru, kurš devās evaņgelizēt toreiz gan tiešā, gan pārnestā nozīmē tikpat kā neaizsniedzamās Tālo Austrumu zemes, lai atceramies Matteo Ričči un daudzus, jo daudzus citus vēlāko gadsimtu jezuītus-misionārus.

Diemžēl, tikai nedaudzi būs ievērojuši, ka nevienā citā reliģiskajā ordenī, vai kongregācijā nedz agrāk, nedz šodien nav bijis tik daudz mocekļu kā Jēzus Sadraudzībā. Tāpat neviens reliģiskās dzīves institūts nav devis tik kvalitatīvu un visaptverošu ieguldījumu izglītības jomā, kā to ir devuši un šodien turpina dot jezuīti. Un pats galvenais, ka lielākais vairums ordeņa locekļu to dara ar dziļu pazemību un askētisku pašaizliedzību, vadoties vienīgi pēc sava dibinātāja pamudinājuma „Ad maiorem dei Gloriam!” – Visu lielākam Dieva godam!

Tāpat kā svētais Ignācijs, jezuīti ir uzcītīgi zināšanu apguvē. Viņu formācija prasa ilgu un nopietnu sagatavošanos, kas visbiežāk sastāv no filozofijas, teoloģijas un kādas vienas, vai pat vairāku specialitāšu padziļinātas apguves. Arī visa tālākā dzīve tiek veltīta nemitīgām studijām.

Jēzus Sadraudzības dibinātājs, svētais Ignācijs ir tas, kurš, Dieva Gara iedvesmots, kristīgajai pasaulei dāvāja rekolekcijas. Šodien, sekojot viņa pierakstiem, garīgos vingrinājumus praktizē ne vien visi reliģiskie un reliģiskās, bet arī neskaitāmi laji atklāj rekolekciju skaistumu. Svētais Ignācijs ir tas, kurš ieteica saskatīt Dievu visās lietās. Viņš rosināja uztvert Dieva radīto pasauli ar visām sajūtām, kas mums ir tā paša Dieva dāvātas – ar redzi, dzirdi, ožu, tausti, - un protams, visā šai sajūtu gammā neaizmirstot sirdi.

Daudzi svēto Ignāciju uztver vienīgi kā kareivi, kāds viņš patiesībā arī bija savas jaunības gados. Taču šis kādreizējais karotājs, kurš savulaik, dienvidnieciska temperamenta vadīts, bija gatavs nogalināt kādu mori, pēc tam, kad viņš apvainoja Dievmāti, kļuva par patiesu Kristus kareivi, par ticības kareivi. Neraugoties uz vajāšanām, ko pret Ignāciju un viņa sekotājiem izvērsa tālaika vietvalži un ekleziālās autoritātes, viņš sevi apzinājās kā daļu no karojošās Baznīcas, no militia Christi. Pēc tam, kad šis basku zemes dēls nolika kaujas materiālos ieročus, viņš ķērās pie daudz spēcīgākiem ieročiem – pie gara ieročiem. Pamatojoties uz tiem, viņš pieņēma stratēģiju – nest kristīgo ticību uz visām zemes malām. Šī stratēģija uzskatāmā veidā ir attēlota viņa vārdā nosauktajā dievnamā Romā, kur lielā griestu gleznojumā tiek rādītas četras debess puses un to iemītnieki, kas ir noilgojušies pēc vienīgās īstās Patiesības, kas ir Kristus.

Tā, līdzīgi svētajam apustulim Pāvilam, kas jezuītiem kalpo par vienu no lielākajiem iedvesmas paraugiem, Ignācija „kareivji” jau piecus gadu desmitus „iekaro” aizvien plašākus apvāršņus un izcīna aizvien sīvākas ticības cīņas. Un to dara, vadoties pēc dziļas mīlestības uz Jēzu.

iš