Tēvs Žaks Sevēns – sv. Terēzes no Lizjē garīguma skolotājs skautu vidū

Dienās, kad pa Latviju svētceļo svētās Terēzes no Lizjē relikvijas, mūsu klausītājus vēlamies iepazīstināt ar vienu no viņas laikabiedriem un pirmajiem godinātājiem – jezuītu tēvu Žaku Sevēnu. Pirmā Pasaules kara priekšvakarā Sevēns nodibināja Francijas Skautu kustību. Viņš ļoti iedvesmojās no svētās Terēzes garīguma un centās to izplatīt arī skautu vidū. Tēvs Žaks mēdza atgādināt, ka „bērniem ir jāmāca kļūt par vīriem, tai pašā laikā mācot vīrus būt kā bērniem”. Tēva Sevēna draudzība ar savu laikabiedri, mazo svēto Terēzi ir īpaša. 1897. gada 15.oktobrī, piecpadsmit dienas pēc Terēzes nāves, viņš piedalījās garīgā ritā, kas dziļi ietekmēja viņa turpmāko dzīvi un darbību. Savas piecpadsmitās dzimšanas dienas priekšvakarā, Žaks izjuta paaicinājumu sekot Kristum. 18 gadu vecumā viņš iestājās Jēzus Sadraudzībā. 1914. gadā tika iesvētīts par priesteri.

Beidzoties karam, Žaks Sevēns nodibināja Gaidu Sadraudzību Muskronā (Mouscron), Beļģijas tuvumā, bet 1920. gadā kopā ar domubiedru grupu nolēma izveidot Francijas Skautu federāciju, kurā viņš tika nominēts par ģenerālkomisāru. 15 gadus Sevēns bija Francijas katoļu skautu dvēsele. Viņš ir sacerējis arī lielāko daļu no skautu dziesmām, kas tiek dziedātas arī šodien.

Jau reliģiskās formācijas gados Žaks izlasīja grāmatu „Kādas dvēseles stāsts”. Svētā Terēze viņu piesaistīja tiktāl, ka kopš 1911. gada, līdzās teoloģijas studijām Engjēnā, Beļģijā, viņš izdeva 30 lappušu biezu žurnālu, kurā publicēja pārdomas par viņas garīgumu. Vienā no publikācijām, tēvs Žaks rakstīja: „Terēzei īpaši izteiksmīgā veidā piemita bērnības gars, no kura izrietēja arī viņas svētums. Šis svētums bija kā bērnam, kuram tomēr nav nekā kopēja ar infantīlismu. Viņas iekšējai sevis noliegšanai, viņas apustulātam un garīgumam nebija nekāda sakara ar bērnu naivumu.” Tai pašā rakstā ir rodamas pravietiskas rindas: „ Un ja kādu dienu redzēsim viņu paceltu altāru godā, tad svēto Terēzi godinās ne tikai mazas meitenes vien.”

Tas, kas iedvesmoja tēvu Žaku, bija Terēzes vienkāršība, viņas uzticība, taču visvairāk par visu – viņas nemainīgais prieks. Šim priekam viņš palīdzēja uzplaukt arī skautu dvēselēs. „Skauts ir pats sev saimnieks: viņš smaida un dzied arī grūtībās,” vēstī Skautu Likuma astotais paragrāfs. 1913. gadā Žaks Sevēns sacerēja garu dzejoli, kurā cita starpā izteica arī šādu, svētās Terēzes garīgumā balstītu apgalvojumu:

„Jūsu mācība ir gudra un drošs jūsu ceļš,
Taču ir jābūt patiesiem sirdī, lai pa to ietu,
Ja jūsu evaņģēlijs ir prieka evaņģēlijs,
Tad to nav iespējams saprast labāk kā caur ciešanām…”

1924. gada jūlijā, 41 gada vecumā kopā ar diviem jauniešiem no Lilles tēvs Žaks devās svētceļojumā uz Lizjē. Viņš vēlējās pateikties svētajai Terēzei, ko pāvests Pijs XI pirms neilga laika bija pasludinājis par svētīgu, par kāda skauta izveseļošanu. Viens no tēva Žaka ceļabiedriem diezgan detalizēti apraksta šo svētceļojumu: „Mēs sēdāmies vilcienā, kas iet no Parīzes svētā Lācara stacijas uz Mantlažolī (Mantes-la-Jolie), kur izkāpām un sākām iet kājām. Šo ceļu veicām ar 10 pieturām. Savas somas nesām uz pleciem. Tēvs Žaks bija uzņēmies vissmagāko nastu, kurā atradās arī telts. Viņš bija arī labs pavārs mums visiem. Tēvs prata sakurt ugunskuru arī no mitriem kokiem. Katru rītu gājām celebrēt svēto Misi ciematu baznīcās. Tā, kādu vakaru nonācām ciematā netālu no Lizjē. No uzkalna tālumā bija iespējams saskatīt Karmela kapelu. Nākamajā dienā, klusēdami nokāpām Lizjē. Pēc svētās Mises mūs uzņēma svētās Terēzes no Bērna Jēzus māsa. Lizjē pavadījām divas dienas”.

Pēc atgriešanās no Lizjē, tēvs Žaks nodibināja skautu nodaļu, kuru nosauca svētās Terēzes vārdā. Tā ir pazīstama kā Lilles IX nodaļa un tā nes arī Karmela krāsas – brūnu un baltu. 1925. gada 17. maijā, svētās Terēzes kanonizācijas dienā, šī nodaļa novēlēja sevi viņas aizbildniecībai ar šādas formulas starpniecību: „Mēs tevi godinām, tevi piesaucām kā mūsu aizstāvi, mūsu aizbildni, mūsu mazo karalieni, mūsu svēto”.

Tā paša gada augustā tēvs Žaks vēlreiz svētceļoja uz Lizjē kopā ar Andrē Noelu (André Noël) – jaunieti, kurš ar svētās Terēzes starpniecību bija saņēmis brīnumainu dziedināšanu. Viņi devās kājām un nonākot Lizjē, ilgi lūdzās Terēzes relikviju priekšā.

Arī gadu pirms nāves, 1950. gadā, tēvs Žaks apmeklēja šo sirdij tuvo vietu – Lizjē Karmelu. Iespējams, ka toreiz viņš lūdzās ar jau agrāk, 1913. gadā uzrakstītā dzejoļa vārdiem:

„Ak, „mazā svētā”,
dāvā mums, ceļā nogurušajiem,
kad vairs nespējam just neko citu kā vien noguruma nastu,
dāsnumu pasmaidīt dzīvei,
lai mēs spētu pasmaidīt nāvei.”

Visu mūžu iedvesmojoties no svētās Terēzes „mazā ceļa”, jezuītu tēvs Žaks Sevēns pierādīja, ka viņas vēsts ir pilnīgā saskaņā ar svētā Ignācija no Lojolas vēsti. Viņš rakstīja, ka abiem svētajiem tā bija „ticības dievišķajai Apredzībai vēsts, ticības žēlsirdīgajai mīlestībai vēsts, atteikšanās un sevis noliegšanas vēsts, kā arī enerģijas un spēka Svētajā Garā vēsts, vēsts, kas izriet no Euharistijas”.

Francijas skautu kopienas dibinātājs kopā saviem audzēkņiem bieži mēdza lūgt svētās Terēzes aizbildniecību ar šādiem vārdiem: „Palīdzi mums, svētā Terēze, sekot tavam piemēram un neko neatteikt Kungam. Palīdzi mums būt vienkāršiem un paklausīgiem Viņa bērniem, kas visā paļaujas uz Viņa Apredzību, palīdzi mums palikt neaptraipītiem sirdī, lai savas dzīves vakarā mēs, tāpat kā tu, spētu uzsmaidīt nāvei un novēlēt savas dvēseles Dievam.”

Žaks Sevēns skautus un citus savus garīgos bērnus iedrošināja atteikties no dzīves ērtībām, lai sekotu Kristum, tāpat kā mazā Terēze atteicās no Bjisonē (Buissonnets) mājas ērtībām, lai iestātos Karmelā. „Ja mēs ceļam teltis mūsu bērniem, tas nenozīmē, ka to darām vienīgi ar mērķi tuvināt viņus dabai, lai arī daba ir katras audzināšanas avots. Mēs ceļam teltis galvenokārt tāpēc, ka vēlamies ieaudzināt viņu dvēselēs šo, pagaidu apmetņu garu – patiesi brīvu cilvēku garu, kas nepieķeras lietām, tai skaitā arī savai teltij, un kas vienmēr ir gatavi iet tālāk,” tāds ir Francijas skautu dibinātāja un mazās Terēzes no Lizjē godinātāja, jezuītu tēva Žaka Sevēna dzīves un darbības moto.

iš