Svētais tēvs ar vēstules starpniecību uzrunā Baznīcu Ķīnā
30. jūnijā publicēta pāvesta Benedikta XVI vēstule Ķīnas Katoliskās Baznīcas bīskapiem,
priesteriem, konsekrētajiem un lajiem. Svētais tēvs raksta, ka šīs vēstules mērķis
ir apliecināt viņiem savu brālīgo tuvību un izteikt prieku par viņu uzticību Kristum
un Baznīcai. Tā ir uzticība, par kuru bieži vien tiek maksāts ar ciešanām.
Pāvests
paskaidro, ka līdz ar šo vēstuli vēlas piedāvāt dažus orientierus Baznīcas dzīvē un
tās evaņģelizējošajā darbībā. Benedikts XVI augsti novērtē gadu tūkstošiem ilgo ķīniešu
kultūras, filozofijas, zinātnes un mākslas mantojumu, kas saista visas pasaules uzmanību.
Pāvests konstatē, ka šodien Ķīna visiem spēkiem tiecas pēc ekonomiskās un sociālās
izaugsmes. Modernitātes centienus pavada divi fenomeni, kas ir jāizvērtē ar sapratni
un pozitīvu apustulisko garu. No vienas puses, jo īpaši starp jauniešiem, var ievērot
aizvien pieaugošu interesi par cilvēka personas garīgo un transcendento dimensiju,
ko pavada interese arī par reliģiju, jo īpaši kristietību. No otras puses, vērojama
tiekšanās pēc materiālisma, ko savukārt pavada hedonistiska attieksme. Īpaši tas skar
lielpilsētu iedzīvotājus. Šai situācijā pāvests aicina sludināt Evaņģēliju mūsdienu
cilvēkam piemērotā veidā. „Šodien, tāpat, kā vakar, sludināt Evaņģēliju, nozīmē sludināt
un liecināt par Jēzu Kristu, kas tika piekalts krustā un augšāmcēlās, uzvarot grēku
un nāvi. Viņš ļauj cilvēkiem ienākt jaunā dimensijā, kur žēlsirdība un mīlestība tiek
izrādīta arī ienaidniekam, liecinot par Kristus uzvaru pār katru cilvēka vājību,”
vēstulē paskaidro pāvests.
Benedikts XVI atzīst, ka Svētā Krēsla un Ķīnas Tautas
republikas attiecību normalizēšana prasa laiku un gribu no abām pusēm. Svētais Krēsls
šai ziņā izrāda atvērtību. Pāvests pauž pārliecību, ka Ķīnas civilās autoritātes labi
apzinās, ka Baznīca aicina ticīgos būt par labiem pilsoņiem, sniegt aktīvu ieguldījumu
savas zemes kopējā labumā, taču vēlas, lai arī valsts garantē saviem katoļticīgajiem
pilsoņiem pilnīgu ticības brīvību.
Atsevišķā vēstules punktā pāvests kavējas
pie piedošanas un izlīgšanas temata. Viņš uzsver, ka nekavējoties ir jāattīra atmiņa,
jāpiedod tiem, kas nodarījuši ļaunu un jāsamierina dvēseles mīlestībā. Spilgts piemērs
tam ir daudzie ķīniešu mocekļi un ticības apliecinātāji.
Tāpat atsevišķs punkts
vēstulē ir veltīts bīskapu kalpošanai. Pāvests konstatē, ka vairākas neordinētas un
pat nekristītas personas pieņem lēmumus par bīskapu nomināciju valstisko institūciju
interesēs. Tai pašā laikā Baznīcā ordinētie bīskapi tiek izstumti un pakļauti vajāšanām.
Pāvests atgādina svētā Pāvila apgalvojumu, ka nekādas grūtības nespēj šķirt no Kristus
mīlestības. Viņš izsaka cerību, ka arī šādos apstākļos Baznīca Ķīnā spēs nosargāt
savu vienību.
Tai pašā laikā vairāki bīskapi un priesteri, kas ir uzticīgi
apustuļa Pētera pēctecim, ir spiesti pieņemt svētības pagrīdē. Pāvests novēl, lai
šos likumīgos Baznīcas ganus par tādiem atzīst arī Ķīnas valsts autoritātes.
Benedikts
XVI pieskaras arī jautājumiem par reliģisko formāciju, laju vietu Baznīcā, ģimenes
lomu Baznīcā un sabiedrībā, par pieaugušo kristīgo iniciāciju un misionārajiem paaicinājumiem.
Kā
zināms, Ķīnas Katoliskajā Baznīcā šodien ir daudz garīgo paaicinājumu gan uz priesterību,
gan reliģisko dzīvi, taču tai pašā laikā trūkst adekvātas garīgās formācijas. Tāpat
pāvests aicina izdarīt rūpīgu izvēli nākamo kandidātu uz priesterību atlasē.
Runājot
par ģimeni Ķīnā, Svētais tēvs atzinīgi vērtē ģimenisko vērtību kopšanu saskaņā ar
Ķīnas kultūras kontekstu, taču aicina būt piesardzīgiem pret mūsdienu materiālās pasaules
ietekmi uz ģimeni.
Vēstules noslēgumā pāvests aicina ticīgos visā pasaulē,
lai ik gadus 24. maijā, ko ķīniešu katoļticīgie īpašā veidā veltī Dievmātes pagodināšanai
Šešaņas mariāniskajā svētnīcā Šanhajā, vienotos ar viņiem lūgšanā par Baznīcu Ķīnā.
Ar
vēstules starpniecību pāvests Benedikts XVI dod Ķīnas Baznīcai savu apustulisko svētību.