Audiencē pie pāvesta Kipras Apustuliskās Baznīcas arhibīskaps Hrizostoms II

No 12. līdz 19. jūnijam vizītē Romā uzturas Kipras pareizticīgo arhibīskaps Hrizostoms II. Sestdien viņš tikās ar pāvestu Benediktu XVI un parakstīja kopēju deklarāciju. Kipras pareizticīgo arhibīskaps pāvestu uzrunāja sirsnīgiem vārdiem. Viņš teica, ka ir ieradies Romā, lai pagodinātu apustuļu Pētera un Pāvila, kā arī citu kopējās – kristīgās ticības mocekļu piemiņu, kā arī lai sniegtu apustuļa Pētera katedras bīskapam brālīgu miera skūpstu, un lai pēc gadsimtiem ilga ceļojuma, kas nebūt nav bijis brālīgs, celtu jaunus izlīgšanas, sadarbības un mīlestības tiltus.

Arhibīskaps Hrizostoms II un pāvests Benedikts XVI tiekas jau trešo reizi. Kipras Apustuliskās Baznīcas gans augsti novērtēja teoloģiskā dialoga attīstību starp Katolisko un Pareizticīgo Baznīcām un atgādināja, ka tajā piedalās arī Baznīca Kiprā. Arhibīskaps Hrizostoms izteica gandarījumu arī par Kipras iestāšanos Eiropas valstu saimē, vienlaikus izsakot nožēlu, ka Eiropa, kas ir kristīgā gara sēdeklis un neskaitāmu svēto un misionāru māte, šobrīd piedzīvo krīzes un dezorientācijas, ateisma un šaubu, sekularizācijas un vērtību sagruvuma periodu. „Mūsdienu cilvēks ir Evaņģēlija vērtību, principu un tradīciju mantinieks, taču viņš nespēj atzīt Kristus klātbūtni un Viņa vēsts spēku,” sacīja Kipras Baznīcas gans. Kā šādā situācijā rīkoties kristīgajām Baznīcām? Lūk, arhibīskapa Hrizostoma pamudinājums:

„Ir situsi Baznīcas un jaunās evaņģelizācijas stunda. Tā ir misijas ad intra stunda!” Jāpaskaidro, ka misija ad intra nozīmē, Baznīcas darba uzlabošanu savā iekšienē. Lai sekmīgi veiktu jauno evaņģelizāciju, ietu pie mūsdienu cilvēkiem un sludinātu viņiem Evaņģēlija vērtības, Baznīcai ir nepieciešams daudz ko pārskatīt pašai savā darbībā. Tas, bez šaubām neattiecas vienīgi uz Katolisko Baznīcu, bet uz visām kristīgajām kopienām. Arhibīskaps Hrizostoms uz šo kopējo ad intra misiju raugās sekojoši: „Bez Eiropas Baznīcu sadarbības un kristiešu kopējās liecības pozitīvs iznākums nebūs liels. Dažādu Baznīcu un kristīgo konfesiju izolēti centieni ir lemti neveiksmei. Mūsdienu globalizētais laiks nespēj pozitīvi ietekmēt Eiropu, tieši pretēji, tā atsakās no vēsturiskā kristīgās vēsts ekumenisma. Sekularizācija, tehnoloģiju dievišķošana un tai pašā laikā Dieva iztumšana no zinātnes, maldina mūsu līdzcilvēkus un ved pie eksistenciāla izmisuma. Kāda šai situācijā ir mūsu, garīgo tēvu, atbildība? Kādu garīgo dziedinājumu varam piešķirt jaunatnei? Vai spēsim pasargāt svēto ģimenes institūciju? Vai spēsim pasargāt cilvēka personas sakralitāti, kas ir neaizsargāta medicīnas pētījumu, abortu un eitanāzijas priekšā? Vai spēsim pasargāt Dieva radīto dabu, kas tiek postīta aizvien vairāk?”

Kipras pareizticīgo arhibīskaps uzsvēra, ka pareizticīgo Baznīcas ieroči šai cīņā ir garīgums, askēze, gavēnis, Baznīcas tēvu rakstu studijas un Dievišķā Euharistija. Ar šiem ieročiem viņš kopā ar Romas Baznīcu cer pārveidot Eiropas sabiedrību no antropocentriskas uz kristocentrisku sabiedrību, kas ar cieņu izturas arī pret citu reliģiju piederīgajiem, ieceļotājiem, nabadzīgajiem, bēgļiem un vājākajiem zemeslodes iedzīvotājiem.

Arī pāvests Benedikts XVI, uzrunājot viesi, atzina, ka dažādu konfesiju kristiešiem kopā ir daudz jādara, lai spētu uzrunāt mūsdienu sabiedrību tai saprotamā valodā. Pāvests aicināja uzmanīties no viltus praviešiem, no dažkārt vilinošiem piedāvājumiem, kas nesaskan ar Kristus mācību. „Tāpēc ir jāmeklē jauna valoda, lai sludinātu ticību, kas vieno kristiešus,” norādīja Benedikts XVI. „Tai ir jābūt kopējai valodai, garīgai valodai, kas spēj uzticīgi vēstīt par Dieva atklāto patiesību, un kas patiesībā un mīlestībā palīdz celt vienotību starp visiem Kristus miesas locekļiem.”

Kipras Apustuliskās Baznīcas arhibīskaps Hrizostoms un pāvests Benedikts XVI parakstīja deklarāciju, kurā apņemas pastiprināt kristiešu pilnīgas vienības meklējumus, kopējiem spēkiem veicināt mieru Tuvajos Austrumos, aizsargāt cilvēktiesības visā pasaulē, rūpēties par Eiropas kristīgo sakņu atjaunošanu, aktīvāk veikt jauno evaņģelizāciju, iestāties pret manipulācijām ar cilvēku bioētikas jomā un cīnīties par ekoloģiskās vides aizsardzību. Deklarācijā pieņemtos mērķus abas Baznīcas novēl Dievmātes aizbildniecībai.

Piebildīsim, ka uzturoties Romā, Kipras Apustuliskās Baznīcas arhibīskaps Hrizostoms II apmeklēja svētā Pētera baziliku, arheoloģisko zonu tās pazemē, pagodināja pāvesta Jāņa Pāvila II piemiņu pie viņa kapa, pabija Priscillas katakombās, Vatikāna dārzos, senajā svētā Klementa bazilikā, Marijas Lielākajā un Jāņa Laterāna bazilikās. 14. jūnijā viņš viesojās pontifikālajā Urbāna universitātē, kur saņēma Honoris Causa goda titulu. Pirms došanās atceļā uz Kipru, arhibīskaps Hrizostoms II vēl ir iecerējis apmeklēt svētā Pāvila ārpus mūriem baziliku un svētās Marijas Trasteverē baziliku, kur paredzēta tikšanās ar svētā Eģīdija kopienu.

iš