Ziemeļāfrikas reģiona bīskapu vizīte "ad Limina Apostolorum"

No 4. līdz 9. jūnijam vizīti „ad Limina Apostolorum” Vatikānā veic Ziemeļāfrikas reģiona bīskapi. CERNA konference apvieno Tunisijas, Alžīrijas, Lībijas un Marokas katoļu Baznīcas vadītājus. Visām šim valstīm ir diplomātiskās attiecības ar Svēto Krēslu.

Tunisijā dzīvo 10 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 22 tūkstoši ir katoļi (0,2 %). Šīs valsts teritorijā atradās senā Kartāgas pilsēta. Tās drupas ir saglabājušās līdz pat šodienai. Romas impērijas Āfrikas provinces galvaspilsēta bija viens no kristietības galvenajiem centriem. III gadsimtā Kartāgas bīskaps bija sv. Cipriāns. XIX gadsimtā, kad Tunisija atradās Francijas protektorātā, tika atjaunotas Baznīcas struktūras. 1956. gadā valsts atguva neatkarību. Līdz ar to strauji saruka katoļu skaits. 1964. gadā Tunisija, kā pirmā musulmaņu valsts, parakstīja vienošanās līgumu ar Svēto Krēslu, nodrošinot reliģijas un kulta brīvību. Katoļu Baznīca darbojas izglītības, veselības aizsardzības un sociālajā jomā. Tai ir viena diecēze un 13 draudzes, kurās pastorālo darbu veic 43 priesteri un 160 garīgās māsas. 1996. gadā Tunisiju apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II.

Alžīrijā dzīvo 33 miljoni iedzīvotāju. Katoļu kopiena ir maza. Senatnē Alžīrija bija aktīvs kristietības centrs. 256. gadā Kartāgas sinodē piedalījās 15 bīskapi no šīs teritorijas. Tagastē piedzima Hiponas, šodien Annabas, bīskaps sv. Augustīns. XIX gadsimtā Alžīrija kļuva par Francijas koloniju. Šajā laikā tika atjaunotas katoļu Baznīcas struktūras. 1962. gadā tā atguva savu neatkarību. Šodien Alžīrijā ir 4 diecēzes, 110 priesteri un 170 garīgās māsas. Alžīrijas konstitūcija deklarē reliģijas brīvību. Taču pēdējos gados islāma fundamentālisti ir nogalinājuši daudzus priesterus, tostarp arī vienu bīskapu. 2006. gadā pieņemtais likums paredz piecu gadu cietumsodu par mēģinājumu konvertēt musulmaņus citā reliģijā.

Lībijā dzīvo aptuveni 6 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 100 tūkstoši ir katoļi (1,84 %). Apustuļu Darbu grāmata vēstī, ka Vasarsvētkos starp apustuļu pirmajiem klausītājiem bija arī atnācēji no Lībijas. Vietējiem kristiešiem bija ciešs kontakts ar Kartāgu un Ēģipti. XI gadsimtā Lībija kļuva par islāma valsti. XVI gadsimtā tur ieradās pirmie misionāri. XX gadsimta pirmajā pusē tā bija Itālijas kolonija. Tika izveidotas 3 apustuliskās administrācijas. Taču 70. gados gandrīz visi itāļi atstāja valsti, daudzas baznīcas tika slēgtas. Tikai vēlāk parakstītā vienošanās ar Svēto Krēslu ļāva ārvalstu priesteriem tur veikt pastorālo darbu.

Marokā dzīvo 30 miljoni iedzīvotāju, no kuriem tikai 20 tūkstoši ir katoļi. XII gadsimtā arī Maroka kļuva par islāma valsti. XX gadsimtā tur izveidotas katoļu Baznīcas struktūras. Šodien divās diecēzēs strādā 50 priesteri un vairāk nekā 200 garīgās māsas. Baznīca vada vairākas izglītības institūcijas. 1985. gadā Maroku apmeklēja pāvests Jānis Pāvils II.

sk/RV/KNA