Kard. Sodano: "Lūgšana Fatimā kļūs par visas Eiropas lūgšanu"

Svētdien, 13. maijā Fatimā notika plašas svinības, atceroties 90. gadskārtu kopš Vissvētākā Jaunava Marija parādījās trim ganiem: Lūcijai, Jacintai un Franciskam. Šīs svinības vadīja pāvesta legāts, kardinālu kolēģijas dekāns Andželo Sodano. 2000. gadā šajā dienā viņš, vēl būdams Vatikāna Valsts sekretārs piedalījās Jāņa Pāvila II vadītajā Jacintas un Franciska beatifikācijas ceremonijā, liturģijas noslēgumā Svētā tēva vārdā atklājot Fatimas noslēpuma trešo daļu.

- Pirms deviņdesmit gadiem Jaunava Marija parādījās Fatimā: kāda ir šī notikuma vēsts mūsdienās?

 
- Šī ir mūžīgā vēsts, Evaņģēlija vēsts. Jēzus, savas publiskās dzīves sākumā teica – kā to lasām Marka evaņģēlijā – „atgriezieties un ticiet Evaņģēlijam”, un tas ir arī Kristus Mātes aicinājums, pirms 90 gadiem uzticēts trijiem ganiem – Lūcijai, Jacintai un Franciskam. Pirmā parādīšanās, kā to visi labi zinām, notika 1917. gada 13. maijā un šogad atzīmējam 90. gadskārtu. Vēlāk seko nākamās piecas, līdz tā paša gada 13. oktobrim, gada, kas bija īpaši traģisks, jo Eiropā turpinājās Pirmais Pasaules karš. Līdz ar to Marijas pirmais vēstījums bija aicinājums lūgšanai un gandarīšanai, lai sasniegtu laicīgu un mūžīgu savu bērnu glābšanu.

- 2000. gadā Jūs nolasījāt Fatimas trešo „noslēpumu”: kas tieši Jūs uzrunāja?

 
- Šajā gadījumā mani visvairāk, arī vairāk nekā pats vēstījums, uzrunāja reakcija, kādu tas izraisīja Baznīcā – lielākas jūtas attiecībā uz pāvestu. Tas bija liels cieņas vilnis, to redzēju svētceļnieku sejās Sanktuārija priekšā, kur es runāju. Tā tiešām bija lielās mīlestības uz pāvestu izpausme: daudzi viņā redzēja tēvu, kas ir gatavs dot dzīvību saviem bērniem. Visas pasaules katoļi Kristus vietniekā redzēja cilvēku, kas ciešanās līdzinājās savam Kungam. Protams, tajā gadā pāvests svinēja arī savu 80. dzīves jubileju un cilvēki bija cieņas pilni pret „kopīgo” tēvu. Savā uzrunā toreiz es atgādināju, ka Fatimas noslēpums attiecās uz ateistisko sistēmu cīņu ar Baznīcu un kristiešiem. Lūcijas redzējums bija daudzo ticības liecinieku svētuma Ceļa redzējums. Šos svētceļniekus vadīja XX gadsimta pāvesti un, saskaņā ar Lūcijas skaidrojumu, baltā tērptais bīskaps bija Jānis Pāvils II. Viņš bija pāvests, kas krita zemē miris. Māsa Lūcija, brīnišķīgajā portugāļu valodā atkārtoja „kā miris” no šāviena. Un tas, kā redzam, izsauca lielu klātesošo mīlestību uz pāvestu, Marijas izraudzīto dēlu.

- Eminence, Jūs bijāt viens no tuvākajiem Jāņa Pāvila II līdzstrādniekiem: kādas attiecības bija starp pāvestu Voitilu un Fatimu?

 
- Jāņa Pāvila II attiecības ar Fatimas Dievmāti bija ļoti ciešas. Viņš turp devās 1982. gadā, tātad gadu pēc atentāta, lai pateiktos Dievmātei par glābšanu. Pāvests atgriezās tur vēl divas reizes, 1991. un pāri visam jau 2000., Lielās Jubilejas gadā. Tieši pāvests, īpaši jau 2000. gadā, savā uzmanībā pret Dievmāti pamudināja mani saskatīt vēlēšanos trešās tūkstošgades sākumā ielikt Marijas rokās Baznīcu un visu cilvēci. Un neaizmirsīsim, ka Jānis Pāvils II uzticēja Leiras-Fatimas bīskapam lodi, kas iesprūda mašīnā pēc atentāta, lai tā tiktu iestrādāta kronī, kas rotā Fatimas Dievmātes statuju: tas ir dēla dziļas pateicības žests savai Mātei!

- Vai varat dalīties ar atziņām, kuras veltīsiet daudziem ticīgajiem Fatimā?

 
- Kā legāts, neapšaubāmi, Fatimas svētceļniekiem vedīšu Svētā tēva Benedikta XVI svētību. Viņš vēlējās būt līdzās ar manu starpniecību. Kā jau zinām, šajā dienā pāvests atrodas Brazīlijā, Aparečidas Dievmātes sanktuārijā un tādā veidā šis divas svētvietas pāri Atlantiskajam okeānam savienos lūgšanu un slavas dziesmu tilts, veltīts Jaunavai Marijai. Šī ir arī Marijas mātišķā misija Baznīcā – saukt visus savus bērnus pulcēties ap Kristu, mūsu vienīgo Pestītāju. Marijas aicinājums arī ir sekot ganiem, kurus Kungs savā Apredzībā ir dāvājis Baznīcai. Īpaši aicināšu lūgties par Eiropu, lai tā neaizmirst savas kristīgās saknes. Pāvests bieži atgādina: „Liekas, ka Eiropa vēlas atdalīties no vēstures ar atšķelšanos no pašas ticības”. Lūgsimies daudz, jo lielākā svētceļnieku daļa būs no Eiropas, īpaši jau no Spānijas, Francijas, Vācijas, Polijas un arī Itālijas. Šī būs lieliska iespēja kopējai lūgšanai par mūsu Veco Kontinentu, kā arī kopīgās ticības Dievišķajai Apredzībai izpausme, kas turpina vadīt šī kontinenta likteņus. Līdz ar to lūgšana Fatimā kļūs par visas Eiropas lūgšanu.

- Paldies par sarunu.

 
tulk. Mihails Volohovs