Priesteris ir Dieva mīlestības sludinātājs pasaulē
29. aprīlī sv. Pētera bazilikā pāvests Benedikts XVI ordinēja par priesteriem 22 diakonus.
Vienpadsmit no viņiem ir Romas semināra, astoņi – Redemptoris Mater kolēģijas, pārējie
– Divino Amore, Kapranikas un Kristus Leģionāru institūta audzēkņi. Divdesmit jaunie
priesteri tiks inkardinēti Romas diecēzē. Jaunākajam ir 25, bet vecākajam – 51 gads.
Svinības notiek dienā, kad Baznīca lūdzas par aicinājumiem uz priesterību un klosterdzīvi.
Šogad tās temats Aicinājums kalpot Baznīcas kopībai. Vatikāna Radio žurnālists
Džovanni Peduto pie mikrofona aicināja jauno priesteri Matteo Castellina.
VR:
Ar kādām sajūtām tu pieņēmi priesterības svētības?
Pr. Castellina: Pirmāmkārtam
ar patiesu un dziļu prieku, kas izriet no tikšanās ar Kristu. Bez šaubām arī ar zināmu
nedrošību, jo apzinos savu cilvēcisko vājumu un ierobežojumus. Neraugoties uz to,
Kristus man uzticēja patiesi lielu misiju. Mācību laikā es pamazām atklāju, ka Kristus
vienmēr ir klātesošs, tādēļ nav jābaidās.
VR: Kur un kad saklausīji
Kristus aicinājumu kļūt par priesteri?
Pr. Castellina: Ļoti vienkāršā
veidā: savā draudzē. Kad es vēl biju pusaudzis, viena katehēte lūdza palīdzēt sagatavot
bērnus Pirmajai svētajai komūnijai. Nodarbību laikā atklāju cik skaisti ir sludināt
Kristu un citiem parādīt tikšanās ar Jēzu skaistumu. Tādā veidā pamazām sapratu, ka
Kungs mani aicina to darīt visu savu dzīvi: aicina mani kļūt par Viņa mīlestības sludinātāju
mūsdienu pasaulē.
VR: Ko teiktu jaunietim, kurš tāpat kā tu, ir saklausījis
Kristus aicinājumu uz priesterību?
Pr. Castellina: Nebaidīties. Pirmajā
brīdī šķiet, ka Kungs no mums pieprasa ārkārtīgi daudz, ka būt par priesteri šodien
ir īpaši grūti. Tā zināmā veidā ir patiesība. Taču, ja Kungs pieprasa daudz, daudz
arī dāvā. Tādēļ nevajadzētu baidīties. Viņš vienmēr ir kopā ar mums.
VR:
Ko šodien no priestera sagaida ticīgie un visa sabiedrība?
Pr. Castellina:
Atbildi uz šo jautājumu bieži atkārto Svētais tēvs: šodienas cilvēks vēlas dzirdēt
Evaņģēliju, vēlas dzirdēt Labo vēsti, ka Dievs ir mīlestība. Mūsdienu sabiedrībā pietrūkst
šīs mīlestības. Tā izmisīgi meklē mīlestību tur, kur tās nav. Uzskatu, ka viens no
priestera galvenajiem uzdevumiem ir sludināt Dievu, kas ir mīlestība, ka Dievs mūs
mīl un mūs atpestī. Tas ir mūsu galvenais uzdevums.
VR: Vēstījumā Pasaules
lūgšanu dienā par aicinājumiem pāvests mudina pārdomāt attiecības starp Kristus aicinājumu
uz priesterību un ekleziālo vienotību. Kāds ir tavs komentārs?
Pr. Castellina:
Pāvests uzsvēra, ka priesteri un reliģiozo ordeņu locekļi kalpo Baznīcas kopībai.
Domenica in Albis, kad svinējām viņa 80. dzimšanas dienu, Svētais tēvs atgādināja,
ka Baznīca ir ģimene, un tāpat kā katrā ģimenē, tai ir savi pienākumi. Dievam veltītās
personas kalpo Baznīcai, kas ir ģimene. Pasvītrojot šo Baznīcas aspektu, Svētais tēvs
skaidro, ka priesteris nekad nav viens, ka kalpo Baznīcai, palīdz ticīgajiem aizvien
dziļāk apzināties, ka pieder lielai ģimenei, Dieva ģimenei.