Konference pontifikālajā Gregora universitātē par reliģiju atspoguļojumu presē

Aizvadītajā piektdienā Romas pontifikālajā Gregora universitātē notika konference par tematu „Reliģija presē. Katoļticība un citas reliģijas laiciskos un konfesionālos laikrakstos.” Konferencē uzstājās seši relatori. Ievadrunu teica viena no šīs tikšanās organizētājām, žurnālistikas pasniedzēja pontifikālajā Gregora universitātē, Mirjama Dieza Boša. Viņa akcentēja, ka reliģijai mūsdienu presē parasti tiek piešķirts folkloristiska rakstura marģināls aspekts. Reliģija, tātad, netiek uztverta nopietni un tiek nostumta malā.

Profesors pontifikālajā Regina Apostolorum augstskolā un Romas Eiropas universitātē Joans Andreu Roha Skarpetta norādīja, ka pirmkārt, pastāv liela atšķirība starp reliģisko un avīžu valodu. Tomēr dialogs, tai skaitā starpreliģiju dialogs, presē ir iespējams. Ir jāapzinās, ka šāds dialogs, tāpat kā starpreliģiju dialogs vispār, nenozīmē vest sarunas par savu reliģisko identitāti, vai tiekties pēc metafiziska rakstura vienošanās starp dažādām pusēm. Starpreliģiju dialogs nozīmē dibināt labas attiecības, sadarbību, jo šādā veidā cilvēks vislabāk spēj atbildēt uz Dieva aicinājumu.

Profesors Skarpetta norādīja, ka attiecībā uz starpreliģiju dialogu, presē pastāv trīs līmeņi. Pirmais ir jāuztver kā telpas iespēja dažādu reliģiju piederīgajiem. Otrais ir oficiālais līmenis, kurā tiek atspoguļots dialogs starp augsta ranga reliģiskajām autoritātēm, piemēram, kāda musulmaņu imama un pāvesta tikšanās. Trešais līmenis ir dialogs vienkāršo ticīgo starpā. Šeit relators uzsvēra, ka presē ir pierādījies, ka dažādu reliģiju piederīgie, diemžēl, neprot komunicēties. Liela vainas daļa ir jāuzņemas arī pašai presei, jo tā apzināti, vai neapzināti kultivē stereotipus un cita veida aizspriedumus.

Nākamā relatore konferencē bija profesore no Londonas, mediju pasniedzēja Vestminsteras universitātē Mērija Veja. Viņa iepazīstināja ar reliģiju un kultūru mozaīku un to atspoguļojumu Anglijas presē. Mērija Veja vispirms atgādināja, ka Anglijas sabiedrība ir ļoti sekularizēta. Neraugoties uz to, ka 70% sevi sauc par kristiešiem, ticību praktizē tikai retais. Līdzīga situācija ir arī ieceļotāju vidū, kur jaunās paaudzes pārstāvji, neraugoties uz to, vai viņi ir dzimuši hinduistu, musulmaņu vai citu reliģiju piederīgo ģimenēs, ir paspējuši uzsūkt sevī sekularizācijas garu. Taču, šādi, reliģiski vienaldzīgi cilvēki, redzot pret sevi aizspriedumus sabiedrībā un masu medijos, nereti meklē patvērumu reliģijā un viegli kļūst par integrālistu kustību upuriem. Ja kāds Anglijā piedzimis un izaudzis musulmaņu jaunietis bija paspējis attālināties no savas senču reliģijas, tad sabiedrībā valdošā attieksme vairāk nekā viņa vecāki, ir likuši tam pievērsties šai reliģijai tikai tāpēc, lai izrādītu protestu.

Mērija Veja pastāstīja, ka šobrīd Anglijas musulmaņu pēcteču vidū ir vērojamas divas galējības, kas visspilgtāk izpaužas viņu ārējā izskatā – uz ielām ir redzami jaunieši, kas ir vai nu pārāk atkailinājušies, vai arī tādi, kas tērpjas pilnīgi slēgtā apģērbā, audzē bārdu un nēsā reliģisku atribūtiku. Pēdējie parasti tiek demonizēti kā iespējamie teroristi.

Mērija Veja pastāstīja arī par atgadījumu, kurā kādai Hītrovas lidostas darbiniecei vadība bija aizrādījusi, ka viņa nēsā krustu virs apģērba un ka tādējādi varot izraisīt citu reliģiju piederīgo neapmierinātību. Darbiniece protestēja pret šādu aizrādījumu un drīz vien šis atgadījums nonāca preses slejās. Interesanti, ka attīstoties notikumiem, Hītrovas lidostā ieradās dažādu reliģiju pārstāvji, tai skaitā hinduisti un musulmaņi, kas demonstrācijā pieprasīja, lai darbiniecei arī turpmāk tiktu ļauts nēsāt krustu.

Anglijā un visā Lielbritānijā šobrīd ar mediju, tai skaitā ar preses starpniecību, tiek demonizēti arī katoļu priesteri. Tā piemēram, Īrijā esot parādījusies reklāma, kurā teikts: „Ja vēlies uzzināt, kā pagatavot Gordon Bleu kotleti, pajautā šefpavāram, ja vēlies uzzināt kaut ko par pedofiliju, pajautā katoļu priesterim”. „Žurnālistiem patīk sevi uzskatīt par brīvdomātājiem,” relācijas noslēgumā teica profesore Veja.

Konferencē piedalījās arī divi žurnālisti, kas pārstāv nekristīgās reliģijas. Kāda ir viņu attieksme pret reliģiju tēlojumu presē?

Izraelas laikraksta Yedioth Ahronoth korespondents Itālijā Josi Bars uzsvēra, ka ir jānodala reliģija no politikas un no finansēm. Viņš pastāstīja, ka Izraelā reliģija vienmēr ir ietekmējusi politiku. „Vēl vairāk tas ir vērojams arābu zemēs. Taču arī Rietumos politiķi cenšas, lai viņu vēstījums izietu caur reliģisko vidi un reliģiju pārstāvji nereti vien iztop politiķiem,” teica Josi Bars. Viņš uzsvēra, ka reliģiskās vērtības ir pārāk cēlas, lai tās jauktu ar politiku.

Par spēcīgu savas kultūras un reliģijas aizstāvību izvērtās Alžīrijas lielākā neatkarīgā laikraksta El Watan korespondentes Načeras Benali referāts. Žurnāliste-disidente, kas pirms 12 gadiem bija spiest atstāt Alžīriju islāma bruņotās grupas GIA draudu dēļ un patverties Itālijā, visvairāk akcentēja atbildības nepieciešamību presē. Viņa teica, ka Rietumu presē tiek radīts nepareizs priekšstats par islāma zemju tautām un to iedzīvotāji uztverti kā vienveidīga masa, kur visi ir potenciālie teroristi. Tāpēc cilvēku apziņā izveidojas psiholoģiskais mūris. Analizējot islāma pasaules atspoguļojumu Itālijas laikrakstos, Načera Benali pieminēja nesen notikušo teroraktu Turcijā, kurā tika nonāvēti 3 Bībeles iespiedēji.

Aplūkojot Itālijas presi, viņas uzmanību piesaistījis virsraksts „Islāma lamatas trim kristiešiem” laikrakstā Corriere della Sera. Žurnāliste izrādīja neapmierinātību ar šādu formulējumu un aicināja apzināties, ka lamatas, kas pieminētas virsrakstā, būtībā ir nevis islāma reliģijas, bet gan noziedzīgu ekstrēmistu lamatas. Viņa jautāja, kā Rietumu pasaulei patiktu, ja piemēram, noziedznieki, kas pieskaita sevi kristīgajai reliģijai, nonāvētu 3 musulmaņus un islāma zemju laikraksti publicētu rakstu ar nosaukumu „Kristiešu lamatas trim musulmaņiem”. „Noziedznieki ir gan Austrumu, gan Rietumu zemēs, neatkarīgi no reliģijas” viņa uzsvēra. Pie tam, arī islāma zemēs ir cilvēki, kas netic Dievam. Alžīriešu žurnāliste piebilda, ka līdzīgi ir ar sieviešu atspoguļojumu, kas cieš no varmācības ģimenē. „Tas vedina uz domām, ka visi musulmaņu vīrieši ir nežēlīgi varmākas,” viņa teica. Ir tiesa, ka no nežēlīgas izturēšanās ģimenē nav pasargātas arī daudzas sievietes Rietumu zemēs. Načeras Benali kritiku izpelnījās arī Rietumos pieņemtais formulējums „mērenie musulmaņi”. Šis formulējums, viņasprāt, nav precīzs, jo liekot domāt, it kā visi pārējie musulmaņi būtu fanātiķi.

Konferencē, kas notika pontifikālajā Gregora universitātē, piedalījās arī franču kristīgās avīzes La Croix, spāņu avīzes La Vanguardia un itāliešu avīzes La Repubblica korespondenti Vatikānā Izabella de Golmina, Marija Pasa Lopeza un Luidži Akattoli.

Luidži Akattoli pastāstīja, ka šī laikraksta lasītāju interese par pāvesta un viņa līdzstrādnieku darbību joprojām ir stabila. „Lai arī Benediktam XVI nepiemīt misionārā harizma, vai vismaz nav tik izteikta kā viņa priekšgājējam Jānim Pāvilam II, tas nenozīmē, ka ir pārtrūkusi pāvestu mācības kontinuitāte,” teica Luidži Akattoli. „Iepriekšējais pāvests runāja par cilvēktiesībām, attīstību, mieru, ekoloģiju. Šis pāvests vairāk runā par Kristus figūru, par Dievu,” teica La Repubblica korespondents, līdz ar to vēloties norādīt, ka pāvesti, katrs savā veidā, uzrunā pasauli par tai būtiskiem jautājumiem. Mūsdienu sabiedrībai ir nepieciešams atgriezties pie Dieva un Benedikts XVI to apzinās un cenšas sniegt saviem spēkiem atbilstošu devumu. „Esmu pārliecināts, ka pēc laika Baznīcā atkal būs misionārs pāvests,” vēlreiz vēloties uzsvērt nepārtraukto saikni, kas aizvien turpinās svētā Pētera pēctečiem nomainot citam citu, teica itāliešu žurnālists Vatikānā.

Nākamā ar referātu uzstājās spāņu laikraksta La Vanguardia korespondente Marija Pasa Lopeza. Viņa runāja par sekularizāciju Spānijas presē. Spāņu sabiedrības sekularizācijā visvairāk tiek vainota Zapatero valdība. Taču šis process nebūt neiesākās ar Zapatero nākšanu pie varas. Tas ir noticis daudz ilgākā laika periodā. Sekularizācija nebūt neizslēdz reliģisko dzīvi. Spānijā tā pastāv līdzās sekularizācijai. „Mūsu zeme nav nemaz tik sekularizēta, kā pieņemts uzskatīt medijos”, apgalvoja Pasa Lopeza.

Kā pēdējā no referentiem uzstājās Izabella de Golmina, franču kristīgā laikraksta La Croix korespondente Vatikānā. Viņa pastāstīja, ka šī avīze ierindojas 4.vietā starp visvairāk lasītajām avīzēm Francijā. To savulaik nodibināja asuncionistu kongregācija. „La Croix, atšķirībā no itāļu avīzes Avvenire, nav Bīskapu konferences izdevums. Tā nenodarbojas arī ar sabiedrības evaņģelizāciju, bet sniedz informāciju,” teica Izabella de Golmina. La Croix lielu uzmanību pievērš ne tikai Francijas, bet arī tā dēvētās Trešās Pasaules zemju aktualitātēm. Avīze akcentē kristīgās vērtības. „Lai arī franču sabiedrība lielā mērā ir sekularizēta, tas nenozīmē, ka cilvēki šeit netiecas pēc garīgā, pēc vērtībām, kas spēj piešķirt drošības sajūtu,” teica referente. Pašiem bieži vien neapzinoties, cilvēki patiesībā izrāda milzīgu interesi par reliģiju un tas ir izskaidrojams tieši ar cilvēka dabisko tiekšanos pēc sakrālā savā dzīvē. Izabella de Golmina pastāstīja, ka saskaņā ar statistikas datiem, gandrīz visi francūži bija ieslēguši televizorus laikā, kad tika pārraidītas tautā iemīļotā priestera Pjēra bēres.

Pēc konferences notika debates, kurās izskanēja doma, ka nav iespējams pārveidot cilvēkus, tai skaitā politiķus, bet ir jāizaudzina tauta, no kuras nāk politiķi ar patiesām vērtībām.

iš