"Izglābta, lai runātu" – Ruandas genocīda lieciniece

Apgādā „Duc ir altum” klajā nāca Imakulatas Ilibagizas grāmata „Izglābta, lai runātu”. Tā ir jaunas sievietes traģiska liecība par genocīdu Ruandā. „Mani sauc Imakulata. Vēlos Jums pastāstīt, kā vienā no asiņainākajiem slaktiņiem cilvēces vēsturē es atklāju Dievu” – grāmatas prologā raksta autore. Šie divi teikumi ir jaunās ruandietes dzīves sintēze – traģiskie notikumi stiprināja viņas ticību, kas deva spēkus piedot savas ģimenes slepkavām.

Vienkāršā un saprotamā valodā Imakulata stāsta kā viņa kopā ar septiņām sievietēm 91 dienu slēpās kāda hutu gana mājas šaurajā vannasistabā. Ar sajūsmu stāsta arī par savu laimīgo bērnību ģimenē, kur abi vecāki bija skolotāji, par savas dzimtās zemes skaistumu, ko salīdzina ar paradīzi. Taču šo mieru un klusumu pārtrauca karš, kurā no hutu rokām gāja bojā gandrīz miljons tutsi.

Kopā ar vairākām sievietēm meitene atrada patvērumu hutu gana mājās, kurš, riskējot ar savu dzīvību, slēpa tās šaurā vannasistabā. Tur, netīrumos un nemitīgās bailēs no nāves, Imakuluta atklāja Dievu. Intensīvi lūdzās, līdz sāka apzināties, ka atrodas Viņa rokās. Pateicoties ticībai, viņa atrada sevī spēkus piedot savu vistuvāko cilvēku slepkavām.

Pašlaik Imakulata kopā ar vīru un diviem bērniem dzīvo Ņujorkā. Strādā vienā no ANO aģentūrām. Nodibināja The Ilibiganza Foundation, kuras mērķis ir palīdzēt visiem, kuri cieš nežēlīgā kara sekas.

sk/RV/KAI