1361. gadā dibinātās Pāvijas universitātē pāvests norādīja uz personas un kopienas
nozīmi zinātniskās pētniecības darbā. Apmeklējot šo mācību iestādi, Svētais tēvs atgādināja,
ka tajā kādreiz ir mācījušie tādi svētie kā Mihals Gislieri, vēlākais pāvests Pijs
V, Karols Boromejs un jaunākajos laikos arī Džanna Beretta Molla.
„Katra universitāte
ir aicināta uz kopību” – teica pāvests. – Tā ir universitas, jeb citiem vārdiem
runājot, pasniedzēju un studentu kopiena, kas iesaistīta patiesības meklēšanā, kultūras
un profesionālo iemaņu iegūšanā. Personas centrālā vieta un kopienas aspekts ir divi
būtiski elementi universitas studiorum. Katrai universitātei jābūt par studiju
centru, kas kalpo cilvēkam. Tajā students nedrīkst kļūt par anonīmu personu. Jāļauj
viņam iesaistīties auglīgā dialogā ar profesoriem, lai tādā veidā veicinātu cilvēcisko
un kultūras izaugsmi” – skaidroja Benedikts XVI.
Pāvests atgādināja, ka pateicoties
dialogam un starpersonālo attiecību veicināšanai, varam padziļināt zināšanas kopumā
nevis fragmentāri. Svarīga nozīme ir arī zinātnisko pētījumu atvērtībai uz eksistenciālo
jautājumu par dzīves jēgu. Pāvests runāja par sv. Augustīnu, kurš kopā ar Katrīnu
no Aleksandrijas, ir Pāvijas universitātes debesīgais aizbildnis. Viņš ir dialoga
starp prātu un ticību spožs piemērs – teica Svētais tēvs.