Vatikāns: pestīšanas cerība bērniem, kas miruši nekristīti

Pēc ilgām un nopietnām pārdomām Starptautiskā Teoloģiskā komisija nākusi klajā ar paziņojumu, ka pastāv pamatoti iemesli cerēt uz kristību nesaņēmušo bērnu nonākšanu debesīs. 20. aprīlī Catholic News Service aģentūra, ar pāvesta atļauju, publicējusi komisijas izstrādāto 41 lappusi garo dokumentu ar nosaukumu: „Pestīšanas cerība bērniem, kas miruši nekristīti”.

Dokumentā vispirms atgādināta Baznīcas tradicionālā mācība, ka pirmdzimtā grēka dēļ, kristība ir nepieciešama pestīšanai: tā ir kārtējais visiem nepieciešamais pestīšanas līdzeklis. Tāpēc vecāki tiek mudināti pēc iespējas ātrāk nokristīt jaundzimušos. Bet „Dievs var vienmēr dod savu kristības žēlastību arī bez sakramenta piešķiršanas, un tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad nav iespējams piešķirt kristības sakramentu”, uzsvērts Teoloģiskās komisijas dokumentā.

Tajā tiek pausta cerība, ka „bērni, kuri miruši bez kristības sakramenta saņemšanas esot pestīti un bauda debesu svētlaimi”. Šādam apgalvojumam dokuments sniedz teoloģiski pamatotus iemeslus.

Jāpaskaidro, ka kopš viduslaikiem pastāvēja uzskats, ka nekristītie bērni pēc nāves nonāk, tā saucamajā, limbā, kur viņiem ir liegta Dieva redzēšana. Viņos ir iedzimtais grēks un, līdz ar to, viņi nevarot nonākt debesīs, taču tajā pašā laikā, viņiem nebūtu arī jānonāk ne ellē, ne šķīstītavā. Teoloģiskās komisijas dokuments norāda, ka šāda apgalvojuma saknes varētu būt meklējamas Dantes „Dievišķajā komēdijā”, kas pagātnē tika uzskatīta gandrīz vai par Atklāsmes mērauklu.

Īstenībā šo, tā saucamo, limbu Baznīca nekad nav pasludinājusi par dogmu un tas netiek minēts arī Katoliskās Baznīcas katehismā. Paragrāfos 1261. un 1283., kuros runā par nekristīto bērnu likteni, limbs minēts netiek. Bez tam Benedikts XVI, vēl būdams kardināls un Ticības Mācības kongregācijas prefekts, jau 1984. gadā, apgalvoja, ka „personīgi” viņam gribētos atmest šo ideju, kas ir „tikai teoloģiskā hipotēze”.

Tikko publicētajā komisijas dokumentā pasvītrots, ka ideja par limbu, īstenībā, ir „pārlieku ierobežota uzskata par pestīšanu” sekas. Tādēļ ir „jācer, ka pastāv pestīšanas ceļš bērniem, kuri miruši nekristīti”. Šāda paziņojuma pamatā nav tikai teorētisks fakts, bet „neatliekama pastorāla problēma”. Kāpēc? Tāpēc ka mūsdienās pieaug bez kristības mirušo bērnu skaits, daudzi vecāki ir nekatoļi un daudzi bērni kļūst par „abortu upuriem”. „Cilvēkiem ir aizvien grūtāk pieņemt”, skaidro teologi, „ka taisnīgais un žēlsirdīgais Dievs nevainīgajiem bērniem, kuri nav izdarījuši nevienu personīgu grēku, varētu liegt mūžīgo svētlaimi”.

Dieva Žēlsirdība „vēlas, lai visi cilvēki tiktu pestīti”. Saskaņā ar Baznīcas mācību, „žēlastība pārspēj grēku”, un, līdz ar to, teologi pamato savu domu ar kard. Ratcingera apgalvojumu, ka „nevainīgo bērnu neielaišana Paradīzē, šķiet, neatspoguļo Kristus sevišķo mīlestību pret vismazākajiem”.

Pastāv iespēja, ka tagad šo nostādni pāvests varētu pasludināt par oficiālu, izdodot savu deklarāciju. No vienas puses teologi lūdz pāvestu lielākā mērā atzīt, ka pestīšanu var iemantot arī bez kristības saņemšanas, bet, no otras puses, tādā veidā rodas risks, vai netiks mazināta paša sakramenta vērtība. Saskaņā ar dokumentu, šeit slēpjas „jautājuma atslēga”, taču tiek pasvītrots, ka tomēr „no bērnu puses nav nekādu šķēršļu pestīšanas žēlastībai”.

5. gadsimtā, pēc sv. Augustīna domām, visi nekristītie bija nolemti ellei, tikai 13. gadsimtā teologi sāka runāt par limbu. Mūsdienas Baznīca apgalvo (1992. g. izdotajā katehismā), ka „Dieva lielā žēlsirdība (…) ļauj mums cerēt, ka pastāv pestīšanas ceļš bērniem, kuri miruši nekristīti” (1261). Visbeidzot, ar nupat publicēto teoloģiskās komisijas dokumentu, Baznīca vēlas nākt pretī vecākiem, kuri „piedzīvo sāpes un vainas apziņu, jo šaubās, vai viņu nekristītie mirušie bērni ir kopā ar Dievu”. Dokumentā atzīmēts, ka pagaidām netiek dota „nekāda izteikta atbilde” šai „Rakstu un Tradīcijas” problēmai. Tomēr norādīts, ka pāvesti un koncili pagātnē vienmēr bijuši piesardzīgi, un limbu nav pasludinājuši par dogmu, bet atstājuši to tikai kā hipotēzi.

je/AGI, ANSA,