Benedikts XVI pagodinās svētā Augustīna piemiņu Pāvijā

Sestdien, plkst. 15.15, Svētais tēvs devās uz Čampino lidostu, no kurienes uzsāka savu ceļojumu pie Pāvijas un Vidževano ticīgajiem Lombardijas novadā. Lidmašīna nolaidās Milānas Linate lidostā, bet no šejienes Benedikts XVI helikopterā ieradās Vidževano pilsētā. Kā jau stāstījām vienā no iepriekšējiem raidījumiem, abas šīs pilsētiņas ir ļoti senas – Vidževano ir celta agrīnajos viduslaikos, bet Pāvija bija pazīstama jau Romas impērijas laikā kā svarīga militārā bāze un tolaik tā saucās Ticinum. Pāvija, kur pāvests ieradīsies svētdienas vakarā, ir pazīstama arī ar to, ka šeit atrodas svētā Augustīna kaps.

Ievērojamais Baznīcas tēvs nomira 430. gada 28. augustā Iponā, kas mūsdienās tiek saukta par Annabu un atrodas Alžīrijā. Šeit viņš tika apbedīts Miera bazilikā, kur kalpoja 35 gadus. Taču VII gadsimta beigās, lai pasargātu Augustīna mirstīgās atliekas no vandāļiem, tās tika nogādātas Kalgari, Sardīnijā, un kādu laiku glabātas vienā no Kalgari baznīcām. 725. gadā saracēņi draudēja iebrukt arī Sardīnijā. Par Iponas bīskapa relikvijām parūpējās longobardu karalis Liutprands, tās izpērkot par lielu naudas summu un pārvedot uz Pāviju, toreizējo longobardu galvaspilsētu Ziemeļitālijā. Šeit tās tika noglabātas svētā Pētera Čeldoro (burtiskā tulkojumā „Zelta debesīs”) bazilikā, kur atrodas joprojām.

Vēsturiskos avotos šī bazilika pirmoreiz parādās 604. gadā. Seno baziliku laika gaitā nomainīja cita, arī paleokristiešu stila bazilika. Taču pašreizējais dievnams ir celts XII gadsimtā, romāņu-lombardu stilā. Krāšņais nosaukums „ciel d’oro” ir dievnamam ir dots tāpēc, ka to rotā koka griesti ar zeltītām dekorācijām. Šie griesti ir tie paši, kas klāja arī iepriekšējos paleokristiešu dievnamus. Pāvijas svētā Pētera Čeldoro baziliku savos darbos ir minējuši ievērojamie itāliešu dzejas un rakstniecības dižgari Dante, Petrarka un Bokaččo.

Aizvadītajā gadsimtā Pāvijas bazilikā tika atjaunota senā kripta. Tajā atdusas ievērojamā itāliešu konsula, senatora un filozofa Severīno Boēcija miesas. Viņu 525. gadā nomocīja āriešu karalis Teodoriks. Dante Boēcija dvēseli ir apdziedājis desmitajā Paradīzes dziesmā. Kriptas labajā pusē uz pjedestāla, ko balsta iespaidīgs pilastrs, atdusas jau pieminētā longobardu karaļa Liutpranda miesas. Kriptas centrā skatāma aka, kuras brīnumaino ūdeni, saskaņā ar seniem aprakstiem, ir dzēruši gan imperatori, gan karaļi, gan vienkāršā tauta.

Benedikts XVI, apmeklējot Pāvijas svētā Pētera Čeldoro baziliku, pagodinās svētā Augustīna piemiņu un pie viņa urnas aizdegs votīvlampiņu, kuru ir nolemts dedzināt bez pārtraukuma. Jāpiebilst, ka augustīniešu ordenis 2006. gada 25. oktobrī, pieminot 750. gadskārtu kopš svētā Augustīna dzimšanas, aizdedza Miera un dialoga lāpu starp Eiropas un Āfrikas kontinentiem. Šī lāpa, kas tika aizdegta Annabā, Alžīrijā, tā paša gada 11. novembrī sasniedza Pāviju, pirms tam apceļojot Souk-Ahras, jeb seno Tagasti, Tunisu, jeb seno Kartāgu, Maltu, Ostiju, Romu, Vatikānu, Allumjēru, Čivitavekju, Kalgari, Dženovu, Saviņjonu, Vogeru, Kaseigerolu, Kassagobriancu un Milānu. Pieminētās vietas svētais Augustīns bija apmeklējis savas dzīves laikā, vai arī caur tām uz Pāviju tika pārvestas viņa miesas.

Pirms ienākšanas Pāvijas bazilikā, pāvests Benedikts XVI pasvētīs Augustīniešu kultūras centra pamatakmeni, ko ordenis ir nolēmis nosaukt pašreizējā pāvesta vārdā. To nolemts darīt, pamatojoties uz ciešo garīgo un teoloģisko saikni, kas Benediktu XVI vieno ar Baznīcas tēvu, svēto Augustīnu. Jaunais centrs ir nolēmis īstenot sociāla, garīga, reliģiska, kultūras un vēsturiska rakstura projektus.

Svētā Augustīna kapu pāvests apmeklēs svētdien, 22. aprīlī. Pirms daudziem gadsimtiem, 387. gada 24. aprīlī, Lieldienu naktī, Milānā svētais Augustīns no svētā Ambrozija rokām pieņēma Kristības sakramentu.

2004. gada 14. novembrī, svētās Aureas bazilikā Ostijā, kardināls Jozefs Ratcingers svinēja Euharistiju svētā Augustīna relikviju klātbūtnē, kas toreiz bija atvestas no Pāvijas. Šīs ceremonijas laikā senā Pieromas ostas pilsēta Ostija tika uzticēta svētā Augustīna aizbildniecībai. Kardināls Ratcingers toreiz salīdzināja Augustīnu ar Pazudušo dēlu un novēlēja, lai visa Rietumu pasaule līdzīgi viņam, atgriežas pie Tēva.

iš