Šogad aprit 40 gadi kopš Pāvila VI enciklikas „Populorum progressio” publicēšanas.
Pāvests to parakstīja 1967. gada 26. martā. Dokuments balstās uz katoļu Baznīcas sociālo
mācību, kuras centrā ir persona. Pāvils VI atgādina, ka vājā ekonomiskā attīstība
ir smags pārkāpums pret cilvēci. Nosoda „materiālo vajadzību trūkumu tiem, kam trūkst
pat nepieciešamā minimuma; morālo trūkumu tiem, kas ir egoisma izkropļoti” un „apspiedošās
sociālās struktūras, kas tādas ir īpašuma, varas, strādnieku ekspluatācijas vai netaisnu
darījumu dēļ”.
Pāvils VI iesaka ne tikai “lielāku cieņu pret citiem, virzību
uz nabadzības garu, sadarbību kopējam labumam, ilgas un vēlēšanos pēc miera”, bet
arī „cilvēka augstās vērtības un Dieva, viņa avota un mērķa, atzīšanu”. Pāvests norāda,
ka galvenā ir „ticība, Dieva dāvana, ko labas gribas cilvēks pieņem un vienotība Kristus
mīlestībā”. Tāpēc Kristus „skatiens” uz ļaudīm mudina mūs atzīt patieso „pilnīgā
humānisma” būtību, kas, saskaņā ar Pāvila VI teikto, sastāv no „visa cilvēka un visu
cilvēku vispusīgas attīstības”.
Tāpēc primārais ieguldījums, ko Baznīca piedāvā
cilvēces un tautu attīstībai, nav tikai materiāli līdzekļi un tehniski risinājumi,
bet ietver patiesības sludināšanu par Kristu, kurš izglīto sirdsapziņas un māca patiesu
cieņu pret cilvēku un pret darbu; tas nozīmē tādas kultūras veicināšanu, kas patiesi
atbild uz visiem cilvēces jautājumiem.
“Pāvils VI norādīja uz integrālu un
solidāru humānisma nepieciešamību. Lai tā attīstība būtu autentiska ir nepieciešams
vienmēr respektēt un veicināt personas cieņu un tiesības, kā arī aktivizēt visus spēkus
solidaritātes, sadarbības un savstarpējās sapratnes veicināšanā” – intervijā Vatikāna
Radio teica bīskaps Džampaolo Krepaldi.
Pontifikālās „Iustitia et Pax” padomes
sekretārs uzsvēra, ka viens no enciklikas „Populorum progressio” galvenajiem aspektiem
ir cilvēces ģimenes vienotība, kas ir nozīmīga no teoloģiskā un garīgā viedokļa. Tā
stabilu vietu ieņēma Jāņa Pāvila II maģistērijā. „Šodien dzīvojam globālajā laikmetā.
1989. gadā piedzīvojām komunisma režīma sagrāvi. Uz starptautiskās skatuves parādījās
tādas ekonomiskās un politiskās lielvaras kā Ķīna un Indija. Politiskā situācija pasaulē
ir radikāli mainījusies. Enciklikas „Populorum progressio” vēstījums ir aktuāls arī
šodien. Tā aicina mūs veidot integrālu un solidāru humānismu” – teica bīskaps Krepaldi.