Benedikta XVI tikšanās ar apustuliskajiem nuncijiem Latīņamerikā
 

Pāvests tikās ar apustuliskajiem nuncijiem Latīņamerikā. Šais dienās viņi bija ieradušies Romā, lai kopā ar Vatikāna valsts sekretariāta un Romas kūrijas kongregāciju pārstāvjiem sagatavotos V Latīņamerikas Bīskapu ģenerālkonferencei.

Uzrunā nuncijiem, pāvests teica, ka viņi ir aicināti stiprināt kopības saites ar vietējām Baznīcām un Pētera pēcteci. „Pontifikālie pārstāvji ir pāvesta klātbūtne,” teica Benedikts XVI, „jo pāvests ar viņu starpniecību ir klāt visiem, kurus viņš nevar satikt personīgi, jo īpaši tiem, kuri dzīvo grūtībās un kuri cieš.” Svētais tēvs piebilda, ka apustulisko nunciju misija ir kalpot ekleziālajai vienībai, mieram un saskaņai Baznīcā un starp tautām.

Pāvests Jānis Pāvils II Latīņamerikas kontinentu ir nosaucis par „cerības kontinentu”. Baznīca šeit gatavojas noteikt pastorālā darba prioritātes, kalpojot tautām jaunā, XXI gadu tūkstoša sākumā. Pateicoties daudzo misionāru pašaizliedzīgā darba atdevei, katoliskā tradīcija šai kontinentā ir iezīmējusi kultūras struktūru un latīņamerikāņu identitāti. Šodien kontinents ir iekļauts pasaules dinamikā, ko aizvien vairāk nosaka globalizācijas efekti. Šī lielā izaicinājuma priekšā Latīņamerikas tautas visdažādākajos veidos cenšas apliecināt savu identitāti un veicināt mieru savās zemēs. Baznīca, būdama gan vienības zīme, gan instruments visai cilvēcei, dzīvo līdzi tautu centieniem pēc lielākas harmonijas un sadarbības, un dod savu – evaņģēlisko vērtību ieguldījumu.

Latīņamerikā ir veiksmīgi saplūdušas pamattautu senās tradīcijas, kristietība un mūsdienu kultūra. Šī kultūru tikšanās ir veidojusi Latīņamerikas tautu identitāti. Katoliskā Baznīca ir iemantojusi vislielāko uzticību. Tā ir aktīva izglītības, veselības aizsardzības un solidaritātes jomās. Vislielāko uzmanību Baznīca pievērš palīdzībai nabadzīgajiem un cīņai pret nabadzību. Tāpat tā iesaistās dažādu iekšējo konfliktu risināšanā. Baznīcai nākas rēķināties ar dažādu sektu izvērsto darbību, kā arī ar postmodernajam laikmetam raksturīgā hedoniskā dzīvesveida aizvien lielāku ienākšanu sabiedrībā.

Pāvests norādīja, ka ticīgajiem ir jāstiprina piederība Kristum un priecīgi jāapliecina sava ticība. Neraugoties uz visām grūtībām, Latīņamerikai piemīt milzīgs garīgais spēks. Ticības noslēpumi šeit joprojām tiek svinēti ar lielu dedzību. Cerību vieš daudzie paacinājumi uz priesterību un reliģisko dzīvi. Vairāk nekā divas trešdaļas Latīņamerikas iedzīvotāju veido jaunatne. Lai arī lielā cieņā joprojām ir ģimene un tās vērtības, tomēr arī šī institūcija tiek pakļauta dažu ietekmīgu lobiju varai, kas ir spējīgi negatīvi ietekmēt likumdošanas procesus. Sāk palielināties šķirto laulību un tā dēvēto „brīvo savienību” skaits, bet laulības pārkāpšanu sabiedrība ir sākusi pieņemt kā normālu parādību. Ģimenes ietekmē arī migrācijas procesi.

Pāvests aicināja nuncijus rūpēties par to, lai tiktu pievērsta lielāka uzmanība vērtību ieaudzināšanai skolās, lai iedzīvotāji varētu saņemt informāciju, kas palīdz veidot sabiedrisko domu un ētiku, kas atbilst Baznīcas mācības principiem. Par nozīmīgu resursu apustuliskajā darbā pāvests atzina daudzās ekleziālās kustības, kas ir rosīgas Latīņamerikā. Viņš aicināja tās glabāt uzticību Evaņģēlijam un Baznīcas mācībai. Svētais tēvs norādīja, ka tieši lajiem visvairāk ir jādarbojas sociālajā un politiskajā jomā. Tāpēc viņiem ir jāiegūst garīgais briedums un laba profesionālā sagatavotība.

 iš