Pāvesta uzruna Pasaules Migrantu dienā

Svētdien, 13. janvārī pāvests kopā ar ticīgajiem svētā Pētera laukumā skaitīja lūgšanu „Kunga eņģelis”. Tā kā pasaulē tika atzīmēta migrantu un ceļotāju diena, kas šoreiz bija veltīta migrantu ģimenēm, Svētais tēvs vispirms aicināja pievērst uzmanību svētajai Nācaretes ģimenei kā visu ģimeņu ikonai, jo tā atspoguļo Dieva attēlu, kas tiek glabāts katras cilvēku ģimenes sirdī – arī tad, ja šo ģimeni ir ievainojuši un pat izkropļojuši dzīves pārbaudījumi. Arī Svētā ģimene, drīz pēc Jēzus dzimšanas, bija spiesta bēgt uz Ēģipti.

„Nācaretes drāmā redzam daudzu migrantu – patvēruma meklētāju, izkliedēto ģimeņu, bēgļu un vajāto sāpīgo stāvokli. Atzīstam migrantu ģimenes grūtības – dažādas neērtības, pazemojumus, trauslumu,” teica pāvests. Viņš piebilda, ka cilvēku mobilitātes fenomens patiesībā ir plašs un dažāds. Saskaņā ar nesenajiem Apvienoto Nāciju organizācijas aprēķiniem, cilvēki, kas ir bijuši spiesti emigrēt ekonomisku apstākļu dēļ, pasaulē ir apmēram 200 miljoni, apmēram 9 miljonus sastāda bēgļi un 2 miljonus starptautiskie studenti. Šim lielajam brāļu un māsu skaitam ir jāpieskaita iekšzemju izkaisītie, ievērojot, ka ikviens no viņiem pieder kādai no ģimenēm. „Tāpēc ir svarīgi aizsargāt migrantus un viņu ģimenes ar likumdošanas, juridisko un administratīvo likumu, kā arī ar dažādu pakalpojumu, sociālās un pastorālās palīdzības struktūru starpniecību,” norādīja pāvests.

Svētais tēvs novēlēja, lai migrantu plūsmas un cilvēku mobilitāte vispār, jau pavisam drīz tiktu aizsargātā šādā, pienācīgā veidā, lai tā var nest labumu visai cilvēku ģimenei. Tas ir jādara sākot ar konkrētiem mēriem, kas reglamentē migrācijas procesus un ļauj apvienoties ģimenēm. Īpašu uzmanību pāvests aicināja pievērst sievietēm un bērniem. Arī plašajā starptautiskās migrācijas kontekstā Benedikts XVI mudināja vienmēr piešķirt centrālo uzmanību cilvēka personai. „Tikai visu migrantu cilvēciskās cieņas respekts un pašu migrantu pozitīva attieksme pret tās sabiedrības vērtībām, kas tos pieņem, ļauj ģimenēm sekmīgi integrēties mītnes zemes sociālajās, ekonomiskajās un politiskajās sistēmās,” viņš teica.

Bez tam, pāvests uzsvēra, ka migrāciju realitāti nevajadzētu uzlūkot vienīgi kā problēmu, bet arī un visvairāk par visu – kā lielu resursu, jeb bagātību cilvēces gājumā. Lūk, Svētā tēva teiktais: „Īpaša bagātība ir migrantu ģimene, kuru nedrīkst pakļaut šķeltniecībai, bet jācenšas, lai tā paliek vienota un spētu pildīt savu misiju, proti, būt par dzīvības šūpuli un pirmo vidi, kur tiek pieņemta un izglītota cilvēciskā persona.”

iš