Izvilkumi no Polijas bīskapu vēstules savas zemes ticīgajiem

Polijas bīskapi ir izdevuši vēstuli, kas adresēta visiem ticīgajiem šai zemē. Svētdien vēstule tiks nolasīta visās Polijas baznīcās. Lūk, daži izvilkumi no poļu bīskapu teiktā: „Šais dienās mēs esam pieredzējuši dramatiskus notikumus, kas ir saistīti ar Varšavas metropolīta, arhibīskapa Staņislava Vielgusa atkāpšanos no amata dienā, kad bija paredzēts viņa svinīgais ingress Varšavas katedrālē. Aizvadītajās nedēļās ar sāpēm esam sekojuši līdzi pret viņu izvirzītajām apsūdzībām par sadarbību ar Polijas Tautas republikas slepeno dienestu. Tas ir izraisījis nemiera vilni. Ticīgo kopienā ir notikusi acīmredzama šķelšanās. Esam pateicīgi pāvestam Benediktam XVI par viņa tēvišķo palīdzību šai smagajā situācijā, kurā atrodamies. Pateicoties viņa lēmumam un attieksmei, mēs vieglāk, drosmīgāk un auglīgāk varam pārdzīvot šo neparasto laiku.”

„2007. gada 5. janvārī arhibīskaps Vielguss apstiprināja pret sevi izvirzīto apsūdzību par saistību ar slepenajiem dienestiem, un atzina, ka līdz ar to ir nodarījis pāri Baznīcai. Tāpat, mediju kampaņas rezultātā, viņš atzina, ka ir nodarīta pārestība Baznīcai, lai arī iepriekš šos sadarbības faktus bija noliedzis.”

„Mēs pieņemam viņa lēmumu par atkāpšanos no Varšavas arhibīskapa-metropolīta amata. Mums nav tiesību tiesāt cilvēku, brāli, kurš kalpoja Baznīcai dedzīgā veidā, būdams Ļubļinas katoļu universitātes rektors un vēlāk Plockas diecēzes bīskaps. Mēs vēlamies atbalstīt viņu lūgšanās par patiesības noskaidrošanos.”

„Drūmā pagātne, kad mūsu zemē vairākus gadu desmitus valdīja totalitārā sistēma, diemžēl, turpina iezīmēt arī tagadni. Vienīgi kritiska un pamatīga visu iespējamo avotu izpēte var ļaut tuvoties patiesībai. Vienpusēja iepazīšanās ar dokumentiem, kurus bija izveidojuši represīvā aparāta oficieri, kas bija naidīgi pret Baznīcu, var smagi ievainot cilvēkus, sagraut sociālās uzticības saites un galarezultātā izrādīties par tās necilvēcīgās sistēmas uzvaru, kurā mums bija lemts dzīvot.”

„Tāpēc vēlreiz atgādinām: Baznīca nebaidās no patiesības, pat ja tā ir smaga un apkaunojoša. Mēs ticam, ka patiesība dara brīvu. Jau divus tūkstošus gadu Baznīca ir cīnījusies pret grēku sevī un pasaulē, kurā tā ir sūtīta. Grēks sagrauj cilvēku un viņa attēlu, kas ir radīts pēc Dieva līdzības. Tāpēc ikreiz, sākot Euharistijas svinības, mēs atzīstam savu grēcīgumu. Tā nav vienīgi liturģiska formula, bet dziļa konfrontācija ar mūsu vājumu un ticības trūkumu žēlsirdīgā Dieva priekšā.”

„Dieva kalps Jānis Pāvils II ir teicis: „Cilvēks ir Baznīcas ceļš” – katrs cilvēks, ieskaitot priesterus un bīskapus. Izpildot kristīgās atgriešanās nosacījumus, katram ir tiesības uz piedošanu un apžēlošanu, kā arī uz dalību Baznīcas kopienas un sabiedrības dzīvē. Mēs zinām, ka daudzi cilvēki, kas savulaik ir pakļāvušies grēka verdzībai, apslāpējuši savu sirdsapziņu un pakļāvuši kompromisam savu cieņu, ir nožēlojuši to un turpmāk uzticīgi kalpojuši Dievam. Viņi ir mūsu brāļi un māsas ticībā!”

„Vēlamies, lai Pelnu Trešdiena, 2007. gada 21. februārī kļūtu par lūgšanas un gandarīšanas dienu par visu poļu klēru. Būdami klēra locekļi, esam „ņemti no cilvēkiem”, esam daļa no Polijas sabiedrības, kurai ir nepieciešams novērsties no ļaunā un pilnībā atgriezties.”

„Mēs nevaram izmainīt pagātni, kura ir bijusi gan godības pilna, gan tāda, no kuras jākaunas. Vēršamies pie visiem Baznīcas cilvēkiem, pie klēra locekļiem un lajiem ar lūgumu izdarīt sirdsapziņas pārbaudi attiecībā uz totalitārā laika posmu. Mēs negribam ielauzties neviena cilvēka sirdsapziņā, bet vēlamies pamudināt darīt visu iespējamo, lai izvērtētu savu rīcību un adekvātā veidā atzītu savu vainu.”

„Aicinām parlamenta locekļus izmantot Polijas tautas republikas arhīvu dokumentus tādā veidā, lai tie nepārkāptu cilvēka personas tiesības un neiedragātu viņa cieņu. Aicinām pārbaudīt šos dokumentus neatkarīgā tiesā. Bez tam, nedrīkst aizmirst, ka šie dokumenti visvairāk par visu apsūdz to autorus.”

"Aicinām visus atturēties no virspusēja sprieduma. Visvairāk tas attiecas uz masu mediju darbiniekiem. Lai kristīgā sirdsapziņa un cilvēciskais jūtīgums ikreiz rosina, ko nodot sabiedrības apspriešanai un kā to darīt. Vienmēr ir jāievēro cilvēka cieņa un tiesības uz aizstāvību pat tad, ja cilvēks jau ir miris. Jaunos cilvēkus, tos, kuri nepieredzēja laikus, kuros dzīvoja vecākā un vidējā paaudze, aicinām padziļināt zināšanas par smago un komplicēto aizvadītā laika patiesību.”

„Baznīca Polijā vienmēr ir dalījusies savu ļaužu liktenī, jo īpaši vissmagākajos vēstures brīžos. Šo faktu nav iespējams izmainīt, pēc vairākiem gadiem izgaismojot dažu tās locekļu, tai skaitā klēra vājumu un neuzticību. Lai pašreizējais laiks mums visiem kalpo par sevis attīrīšanas laiku, par izlīgšanas laiku citam ar citu, par laiku, kurā atjaunojam ievainoto taisnību un no jauna atgūstam savstarpējo uzticību un cerību. Lai šis laiks visvairāk par visu kalpo lūgšanai un ticības padziļināšanai.”

Polijas bīskapi, kas šo vēstuli parakstījuši 12. janvārī, lūdz Dieva svētību un Čenstohovas Dievmātes aizbildniecību.

iš