Benedikts XVI tikās ar Vatikānā akreditētajiem valstu vēstniekiem

Jaunā gada sākumā pāvests tiekas ar valstu vēstniekiem pie Svētā Krēsla, lai kopā apspriestu pašreizējo situāciju pasaulē. 8. janvārī, tiekoties ar Vatikāna diplomātiskā korpusa pārstāvjiem, Benedikts XVI atgādināja, ka šāds saiets, kas ir kļuvis par tradīciju, tomēr nav vienkārša formalitāte. Tā ir iespēja stiprināt mūsu cerību un apņēmību aizvien vairāk iesaistīties kalpošanā mieram un cilvēku un tautu attīstībai - teica Benedikts XVI.

Pāvests norādīja, ka iesākot Jauno gadu, ir jāpievērš uzmanība starptautiskajam stāvoklim, lai saskatītu tos izaicinājumus, ko visi kopā esam aicināti pārvarēt. Kā vienu no svarīgākajiem jautājumiem, pāvests norādīja „bada skandālu”. Pasaulē, kurā netrūkst labumu, kura ir ieguvusi zināšanas un līdzekļus, lai uzveiktu badu, šāds skandāls ir ieļaunojums. Nedrīkst pieļaut, ka šodien miljoniem cilvēku trūkst ūdens, pārtikas un jumta virs galvas. Mums jāmaina mūsu dzīves veids – mudināja pāvests.

Benedikts XVI aicināja bagāto valstu vadītājus pieņemt attiecīgus lēmumus, lai nabadzīgās valstis varētu baudīt viņām pienākošos materiālos labumus. Uzrunā pāvests skāra arī jautājumus par drošību pasaulē, atbruņošanos, humanitāro krīzi, migrāciju, kā arī nemitīgiem uzbrukumiem dzīvībai un riskiem, kādiem šodien ir pakļauta ģimenes institūcija. Tomēr, neraugoties uz visiem šiem un citiem sabiedrībā valdošajiem satraucošajiem fenomeniem, tajā atrodam arī daudz pozitīvā – norādīja Svētais tēvs.

Viņš minēja pieaugošo apziņu par kultūru un reliģiju savstarpējā dialoga nozīmi, kā arī konkrētas trūkuma mazināšanas iniciatīvas. Kas attiecas uz politisko situāciju, Benedikts XVI vēlēja, lai katrs cilvēks iestātos miera labā. Viņš vērsa uzmanību Āfrikas kontinenta vairākām valstīm, kurās nesenā pagātnē notika un vēl aizvien turpina, pat pastiprinās, bruņotie konflikti, kā arī Latīņamerikai, Āzijai, sevišķi Tuvajiem Austrumiem. Pāvests mudināja nepieļaut, ka tik daudz nevainīgu cilvēku turpina ciest un mirt. Bez tam, jāuzmanās no riska, ka demokrātijas īstenošana var pārvērsties par relatīvisma diktatūru, kad tiek piedāvāti tādi antropoloģiskie modeļi, kas ir pretrunā ar cilvēka cieņu un viņa dabu.

Runājot par Eiropu, pāvests sevišķi minēja Bulgāriju un Rumāniju, jaunās Eiropas Savienības dalībvalstis, kurām ir dziļas kristīgās saknes, kā arī vēlēja, lai Balkānu reģionā izveidojas aizvien lielāka stabilitāte. Lai fundamentālās vērtības, uz kurām balstās cilvēka cieņa, tiktu pilnībā respektētas – īpaši reliģiskā brīvība visās tās dimensijās, kā arī Baznīcu institucionālās tiesības. Visas minētās situācijas ir izaicinājums mums visiem – teica Benedikts XVI. Vispirms jāveicina un jānostiprina visu, kas pasaulē ir pozitīvs, lai, pēc labākās gribas, ar gudrību un neatlaidību pārvarētu to, kas cilvēku ievaino, degradē vai nogalina. „Respektējot cilvēcisko personu, miers ir iespējams. Savukārt, veicinot mieru, tiek veidots pamats autentiskam integrālam humānismam” - uzrunājot Vatikāna dieplomātiskā korpusa locekļus, uzsvēra Benedikts XVI.

sk/je/RV