Sestdien Svētais tēvs tikās ar Vatikāna muzeju 500 gadu jubilejas sakarā sarīkotās
konferences dalībniekiem, kas pārstāv vairākus muzejus pasaulē. Šais dienās Vatikānā
viņi kavējas pie temata par muzeju identitāti un lomu mūsdienās un to nākotnes perspektīvām.
Galvenais tikšanās mērķis ir izcelt muzeju izglītojošo devumu sabiedrībai. Pāvests
uzrunā muzeju darbiniekiem apliecināja, ka Baznīca vienmēr ir atbalstījusi mākslas
pasauli, jo īpaši tāpēc, ka mākslas valoda ir nozīmīgs cilvēciskās un garīgās izaugsmes
līdzeklis.
Svētais tēvs atgādināja, ka viens no viņa priekšgājējiem, pāvests
Benedikts XIV virs ieejas durvīm Vatikāna muzejos ir vēlējies iekalt šādus vārdus:
Ad augendum Urbis splendorem et asserendam religionis veritatem – „Lai veicinātu
Romas pilsētas diženumu un apliecinātu kristīgās ticības patiesību”.
Pāvests
Benedikts XVI teica, ka starp klasisko un ebreju-kristiešu civilizāciju nav vērojama
sadursme, bet drīzāk tās abas saplūst vienā vienīgā Dieva plānā. Svētais tēvs izteica
pārliecību, ka Vatikāna muzeji ir ārkārtēja evaņģelizācijas iespēja, jo ar dažādu
izstādīto darbu starpniecību apmeklētājiem tie sniegta daiļrunīga liecība par nemitīgo
tikšanos starp dievišķo un cilvēcisko tautu dzīvē un vēsturē. Apmeklētāji, kas ik
dienas ierodas Vatikāna muzejos, liecina, ka aizvien vairāk turpina augt interese
par mākslas darbiem un šīm vēsturiskajām liecībām, kas veido brīnišķīgu sintēzi starp
Evaņģēliju un kultūru.
Pāvests atzīmēja arī, ka šodien muzeju funkcija ir ievērojami
mainījusies – ja agrāk to apmeklējums bija tikai atsevišķu cilvēku privilēģija, šodien
tas ir kļuvis par visu cilvēku tiesībām. Muzeji palīdz sabiedrības izglītībā. Jaunās
paaudzes tajos var sameklēt savas vēstures un kultūras saknes. Tāpat tie kalpo par
dažādu kultūru dialoga vietu un var dod ieguldījumu miera kultūras veicināšanā. Atvadoties
no muzeju darbiniekiem, Benedikts XVI novēlēja, lai viņu ikdienas darbs palīdz nodot
nākamajām paaudzēm to skaistumu, kurš, kā rakstīja Dostojevskis, „izglābs pasauli”.