Monstra Te esse Matrem – pāvesta lūgšana Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos

Jaunavas Marijas Bezvainīgās Ieņemšanas svētkos pāvests Benedikts XVI kopā ar ticīgajiem svētā Pētera laukumā skaitīja lūgšanu „Kunga eņģelis”. Uzrunājot sapulcējušos svētceļniekus un Romas iedzīvotājus, viņš teica, ka šie ir vieni no visskaistākajiem svētkiem. Marija nekad nav izdarījusi nevienu grēku, viņa tika pasargāta arī no sākotnējā grēka, kas ir kļuvis par visa cilvēku dzimuma kopējo mantojumu. Dievs Mariju sagatavoja misijai, kurai viņu bija izraudzījis – būt par Pestītāja Māti. Tas viss ir ietverts ticības patiesībā par Bezvainīgo Ieņemšanu. Šīs dogmas pamats rodams vārdos, ar kuriem eņģelis vēršas pie Nācaretes Jaunavas: „Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar Tevi” (Lk 1,28). „Žēlastības pilnā” – grieķu oriģinālā kecharitoméne, ir Marijas visskaistākais vārds, vārds, ko Viņai deva pats Dievs, lai norādītu, ka viņu vienmēr ir mīlējis, izraudzījis no visām sievietēm, lai saņemtu visdārgāko dāvanu – Jēzu, „Dieva iemiesoto mīlestību” (enc. Deus caritas est, 12).

„Varam jautāt,” teica pāvests, „kāpēc starp visām sievietēm Dievs izraudzījās tieši Mariju no Nācaretes?” „Atbilde slēpjas dievišķās gribas neizmērojamajā noslēpumā. Tomēr pastāv kas tāds, ko dara zināmu Evaņģēlijs – viņas pazemība,” turpināja Benedikts XVI. Viņš atgādināja, ka dzejnieks Dante „Dievišķās komēdijas” pēdējā Paradīzes dziesmā izmantoja šādu dzejisku tēlojumu: „Jaunava Māte, sava Dēla meita, pazemīgā un viscēlākā pāri visām radībām, mūžīgā padoma nemainīgais mērķis”.

Pāvests piebilda, ka Marija tika izraudzīta, lai saņemtu Kunga svētību un izplatītu to visai cilvēku ģimenei. Šī „svētība” nav nekas cits kā Jēzus Kristus. Viņš ir žēlastības avots, no kuras Marija smēlās, sākot no Viņa eksistences pirmā mirkļa. Viņa ticībā pieņēma Jēzu un mīlestībā to dāvāja pasaulei. Tas ir arī mūsu aicinājums un mūsu misija, Baznīcas aicinājums un misija: pieņemt Kristu savā dzīvē un dāvāt to pasaulei, lai „pasaule tiktu caur Viņu atpestīta” (Jņ. 3,17).

Benedikts XVI atgādināja, ka Jaunavas Marijas Bezvainīgās ieņemšanas svētki kā bāka apgaismo Adventu, laiku, kurā gaidām Pestītāja dzimšanu. „Kamēr panākam pretim Dievam, kas nāk, lūkosimies uz Mariju, kas „atmirdz kā drošas cerības un mierinājuma zīme svētceļojošajai Dieva tautai,” (Lumen gentium, 68) aicināja pāvests.

Pēc lūgšanas „Kunga eņģelis”, Svētais tēvs sveica Itālijas Katoļu akcijas dalībniekus, kas šai dienā ik gadus atjauno savu piederību šai organizācijai un uzņemas pildīt tās misiju. Pāvesta sveicienus saņēma arī atsevišķas ārzemju svētceļnieku grupas.

Plks. 16.00 Svētais tēvs devās uz Spānijas laukumu, lai pagodinātu tajā Jaunavu Mariju Bezvainīgās Ieņemšanas statujas priekšā. Kristus Mātei Benedikts XVI veltīja meditāciju, pārdomājot vārdus „Žēlastības pilnā”.

„Žēlastības pilnā!” Svētais tēvs uzrunāja Mariju, „Tavā bezvainīgajā ieņemšanā atspoguļojas Kristus mācekļu aicinājums, kuriem ar Tavas žēlastības starpniecību ir jākļūst mīlestībā svētiem un nevainīgiem Kunga priekšā (sal. Ef 1,4). Tevī mirdz katras cilvēciskas būtnes cieņa, kas Radītāja acīs vienmēr ir dārga. Tas, kurš paceļ uz Tevi skatienu, ak vissvētā Marija, tas nezaudē mieru, lai arī cik smagi būtu dzīves pārbaudījumi. Arī tad, ja Dieva bērnu cieņu ir iedragājusi grēka pieredze, visi, kas nāk pie Tevis, atklāj patiesības un mīlestības skaistumu, un atrod ceļu, kas ved uz Tēva mājām.”

„Žēlastības pilna, tu esi Marija. Ar savu „jā” pieņemot Radītāja plānus, mums esi atvērusi pestīšanas ceļu. Māci arī mūs teikt „jā” Kunga gribai. „Jā”, kas mūs vieno ar Tavu „jā” bez ierobežojumiem un ēnām. Dod mums drosmi teikt „nē” varas, naudas un baudu māņiem, „nē” negodīgai peļņai, korupcijai, divkosībai, egoismam un vardarbībai, „nē” Ļaunajam, kas ir šīs pasaules krāpnieku princis. Teiksim „jā” Kristum, kas sagrauj ļaunā varu ar mīlestības visvarenību. Mēs zinām, ka tikai sirdis, kas ir pievērsušās Mīlestībai, kas ir Dievs, var veidot labāku nākotni visiem.

„Žēlastības pilna, tu esi Marija! Tavs vārds ir drošas cerības zīme visām paaudzēm. Jā! Jo tu, kā raksta diženais dzejnieks Dante, mums mirstīgajiem „esi dzīvais cerības avots”. Pie šī avota, pie Tavas Bezvainīgās Sirds, mēs, svētceļnieki atkal nākam, lai smeltos ticību un mierinājumu, prieku un mīlestību, drošību un mieru.”

„Žēlastības pilnā Jaunava, rādi, ka esi maigā un gādīgā Māte šīs pilsētas iedzīvotājiem, lai tos iedvesmo un viņu rīcību vada patiess evaņģēliskais gars; rādi, ka esi Māte un sargātāja visai Itālijai un visai Eiropai, lai no senajām kristīgajām saknēm tautas māk paņemt sev jaunu dzīvības sulu, ar kuru celt savu tagadni un nāktoni; rādi, ka esi žēlsirdīgā Māte visai pasaulei, lai respektējot cilvēcisko cieņu un atsakoties no jebkādas vardarbības un paverdzināšanas formas, tiek likti stipri pamati mīlestības civilizācijai.

Rādi, ka esi Māte īpaši tiem, kam tas ir visvairāk vajadzīgs – neaizsargātajiem, atstumtajiem un izstumtajiem, tiem, kas kļuvuši par upuriem sabiedrībai, kura pārāk bieži upurē cilvēku citiem mērķiem un interesēm. Rādi, ka esi visu Māte, ak Marija, un dāvā Kristu, pasaules cerību! Monstra Te esse Matrem”, ak Bezvainīgā Jaunava, žēlastības pilnā! Āmen!”


iš