Turcijas prese par Benedikta XVI vizītes nozīmi

Kā pāvesta vizīti Turcijā atspoguļo vietējie preses izdevumi? Gandrīz visos Turcijas laikrakstos var lasīt labvēlīgus komentārus. 30. novembra izdevumos dominē liela pāvesta fotogrāfija, kas uzņemta Efezā. Svētais tēvs redzams ar Turcijas karodziņu rokās. Viens no visvairāk lasītajiem – dienas laikrasts Hurriyet pirmajā lappusē lieliem burtiem izcēlis pāvesta teikto „Mīlu turkus”. Rakstā uzsvērts, ka pāvests ir sācis un pabeidzis Svēto Misi turciski.

Šai pašā avīzē skatāma arī Benedikta XVI un Konstantinopoles patriarha Bartolomeja I kopīga fotogrāfija. Hurriyet iekšpusē – 22. un 23. lappusēs ir ievietota vēl viena liela pāvesta fotogrāfija, kurā viņš redzams uz paaugstinājuma Svētās Mises laikā Efezā. Rakstā atzīmēts, ka Turcijas Reliģisko lietu ministrs Bardakoglu ir izteicis musulmaņu aizvainojumu par Rēgensburgas universitātē teikto uzrunu.

Saskaņā ar avīzes Hurriyet teikto, pāvests juties neērti, kad ticis runāts par islamofobiju. Tai pašā avīzē lasāmi arī divi citi raksti par pāvesta vizīti, vienam no tiem dots nosaukums „Viņš bija teologs, nu ir kļuvis diplomāts”, otram „Pasaule ir sekojusi līdzi šī gadu tūkstoša tikšanās reizei”. Vairākos mazākos rakstos avīze pakavējas pie tā, kā pāvesta vizīte ir ietekmējusi satiksmi Stambulas pilsētas ielās.

Cits dienas laikraksts Milliyet, kurš izmantojis jau pieminēto lielo pāvesta fotogrāfiju ar Turcijas karodziņu, uzsver faktu, ka pāvests runājis arī turciski. 11. lappusē rodams raksts ar nosaukumu „Kurš Jēzus?” Tajā teikts, ka Jēzus dzīves laikā bija vairāki mesijas. Raksta autors ir vēlējies citēt kādu itālieti Liči Kalčoli, kurš esot apgalvojis, ka Jēzus nekad nav bijis, bet ka tas kalpo tikai, lai ievāktu naudu no ticīgajiem. 17. lappuse ir veltīta pāvesta vizītei Efezā un Konstantinopoles pareizticīgo patriarhātā un gaidāmajai tikšanās reizei armēņu pareizticīgo patriarhātā.

Šai rakstā tiek prognozēts, ka šoreiz izpaliks vārds „genocīds”. Nākamajā Milliyet laikraksta lappusē fotogrāfijā pāvests redzams sarokojoties ar Turcijas premjerministru Taijipu Erdoganu Ankāras lidostā. Rakstā pieminēta dažādu Eiropas laikrakstu reakcija uz šo tikšanos. Tai pašā lappusē ievietota Vatikāna valsts sekretariāta darbinieka, turku izcelsmes monsinjora Jūlija Murata neliela foto, zem kuras virsrakstā lasāms sekojošs jautājums: „Kāpēc pāvests nav turks?”

Savukārt, blakus lappusē var skatīt karikatūru, kurā premjerministrs Erdogans un Ārlietu ministrs Guls met gaisā pāvestu. Pie karikatūrā attēlotā Erdogana lūpām lasāms izsauciens: „Turcija ir lepna par tevi!” Avīzē tiek kritizēta Turcijas televīzija par to, ka ceremoniju laikā Ankārā tā parādījusi vienīgi policistu muguras, bet pāvestu nevarējis redzēt. Savukārt, apmeklējot Atatjurka mauzoleju, redzama bijusi vienīgi pāvesta auss un militārista mugura. Vienā no rakstiem citēti premjerministra palīga Ali Sahina vārdi: „Pāvests ir apmierināts un dialogs varēs turpināties. Šī vizīte veicinās miera attīstību šeit un citur pasaulē. Līdz šim pāvests ir izteicis nozīmīgus vēstījumus par mieru. Ceram, ka šie vēstījumi nesīs augļus.”

Citā rakstā aplūkota pāvesta un patriarha Bartolomeja I tikšanās. Tai veltīts šāds žurnālista komentārs: „Šodien patriarhs ir tikpat aizkustināts, kā savas ievēlēšanas brīdī.” Vēl viens dienas laikraksts Radikal vienā no saviem rakstiem apliecina, ka „visi, gan Vatikāns, gan Ankāra, ir apmierināti par šo vizīti. Tiek piebilsts arī, ka „pāvests ir mainījies par 180 grādiem.” Ceturtajā laikraksta lappusē ir skatāmas divas lielas pāvesta fotogrāfijas – viena nofotografēta brīdī, kad viņš paceļ Svētās Mises biķeri Efezā.

Rakstam dots nosaukums: „Bijām dusmīgi par to, ka pāvests ir turku ienaidnieks, bet tagad atklājām, ka turkus viņš dedzīgi mīl”. Cita raksta nosaukums aizgūts no valsts ministra Besira Atalaja apgalvojuma „Šī vizīte mūs visus ir darījusi laimīgus”. 5. lappusē zem pāvesta un patriarha Bartolomeja I fotogrāfijas var lasīt rakstu ar nosaukumu „Divu garīgo līderu tikšanās”. Tai pašā lappusē ievietots arī nozīmīgs analītisks raksts „Pāvests un dialogs”.

Žurnālists raksta, ka pirms šīs vizītes daudzi sāka izdarīt uzbrukumus pāvestam, pielietojot smagus vārdus. Tas viss iedvesa bailes. „Nezinu, ko būtu izdarījuši, ja kāds mums, tāpat, kā Ali Agdžam iedotu pistoli,” saka raksta autors un turpina „Kad sāka runāt par pāvesta vizīti, viss tika atspoguļots negatīvā gaismā. Vieni apgalvoja, ka pāvests nebrauc uz Turciju, bet pie pareizticīgajiem, citi sauca go home, citiem bija bailes par katoļu un pareizticīgo apvienošanos cīņā pret islāma ticīgajiem, vēl citi aicināja būt vienotiem protestos pret pāvesta vizīti Turcijā, atkritējiem pārmetot patriotisma trūkumu. Taču noslēgumā žurnālists izdara šādu secinājumu „Nevaram nesaskatīt šīs vizītes pozitīvo iznākumu – pāvests atbalstīja Turcijas kandidēšanu uz Eiropas Savienību, viņš apmeklēja Efezu – turpmāk tas piesaistīt vairāk tūristu.

Pāvesta vizīte Turcijai lika pievērst arī lielāku pasaules uzmanību. Tas, kurš saka, ka Austrumi un Rietumi, apvienojoties, veiks karagājienu pret mums, turkiem, saka nepārdomātus, neinteliģentus vārdus.” Turku žurnālists spriež arī, ka divām Baznīcām, kas tik ilgi ir bijušas šķirtas, atkal apvienoties nebūs viegli. Savukārt, raksta noslēgumā tiek pausta šāda atziņa: „Tie, kas pretojās šai pāvesta vizītei, pēkšņi ir kļuvuši par starpreliģiju dialoga atbalstītājiem. Tas ir tik pārsteidzoši!” Tai pašā Radikal laikrakstā lasāms raksts ar nosaukumu „Negaidītā pāvesta vizītes evolūcija”.

Rakstā atzīmēts, ka šī vizīte sākās kā kristiešu tikšanās ar kristiešiem, taču negaidīti ir kļuvusi par kristiešu un musulmaņu dialogu. „Redzēsim, kā notikumi attīstīsies turpmāk,” teikts rakstā, ko pavada pontifikālās Kristiešu vienības veicināšanas padomes prezidenta, kardināla Kaspera foto. Laikrakstā Radikal ievietota arī turku televīzijas reklāma, kurā izmantota liela pāvesta fotogrāfija.

Reklāmā tiek ziņots par pāvesta vizītes atspoguļojumu tiešraidē un pievienota frāze „Islāms ir miera reliģija”. Pāvesta vizīti Turcijā atspoguļo arī citas, mazākas avīzes. Star viņu draudzīgi sauc par Papaturka, tādējādi apliecinot, ka turkiem viņš vairs nav svešinieks. Avīze Bugun aicina aizmirst to, ko pāvests teicis Rēgensburgā un pievērst uzmanību tam, ko viņš teicis Ankārā. Bugun piebilst arī, ka „Turcijas un Eiropas Savienības attiecību sarežģītajā brīdī labāka politiskā deklarācija par šo nav iespējama.”

Avīze izmanto fotogrāfiju, kurā redzamas līdz asarām aizkustinātas reliģiskās māsas. Islāma radikālo integrālistu avīze Vakit ir vienīgā, kas savās slejās nav publicējusi lielo pāvesta fotogrāfiju ar Turcijas karodziņu rokās. Taču tā ir ievietojusi nelielu fotogrāfiju, kurā pāvests redzams no mugurpuses, dodot Svēto Komūniju reliģiskajām māsām. Nelielā virsrakstā teikts „Pēkšņi viņš ir kļuvis par turku atbalstītāju”.

iš