Benedikts XVI svinēja Euharistiju Svētā Gara katedrālē un atvadījās no Turcijas

Sava apustuliskā ceļojuma uz Turciju pēdējā dienā, 1. decembrī, Benedikts XVI celebrēja Euharistiju Stambulas Svētā Gara katedrālē. Svētnīcas priekšā viņu sagaidīja bērnu grupa, kas skandināja vārdu „Benedetto” un dziedāja „Evenu Shalom”. Viņam tika pasniegti četri balti baloži, kuri pēc tam tika palaisti gaisā. Pāvests pasvētīja Jāņa XXIII jauno bronzas statuju, kas atrodas katedrāles pagalmā. Benediktu XVI sveica šī mākslas darba autors Carlo Baljana un Stambulas mērs Sari Guls. Starp citu, 2000. gadā, ielu, kur atrodas nunciatūra, viņš gribēja nosaukt pāvesta Andželo Ronkalli vārdā.

Katedrālē Benediktu XVI ticīgie sagaidīja ar vētrainiem aplausiem. Euharistijas svinībās piedalījās ne tikai latīņu, bet arī armēņu, kaldiešu un sīru rita ticīgie. Lūgšanas un dziedājumi Svētās Mises laikā izskanēja latīņu, turku, franču, vācu, sīru, arābu un spāņu valodās. Ceremoniju pāvests iesāka ar liturģisko sveicienu turku valodā, bet homīliju teica franču valodā. Euharistijā piedalījās ekumeniskais patriarhs Bartolomejs I, armēņu apustuliskais patriarhs Mesrobs II, sīru-pareizticīgo metropolīts Filuksinos Cetins un protestantu Baznīcu pārstāvji.

Apsveikuma vārdus teica Stambulas latīņu rita apustuliskais vikārs Luīss Pelātrs. Piebildīsim, ka liturģiskās svinības kuplināja vairāki kori: 80 cilvēku lielajā korī piedalījās ne tikai latīņu rita katoļticīgie, bet arī daži pareizticīgie un musulmaņi. Dziedāja arī sīru-pareizticīgo kopienas 40 jauniešu koris, sīru-katoļu un armēņu koris.

Homīlijā pāvests Benedikts XVI atgādināja, ka mūsu ticības un vienotības pastāvīgais avots ir Svētais Gars. Svētīgi mēs esam, kad Viņš atver mūs laimei, ka varam ticēt un ieved mūs lielajā kristiešu saimē – Baznīcā. Dzīvot Gara dzīvi, tas nozīmē, nedzīvot vairs tikai sev, bet iemācīties līdzināties Kristum un kalpot brāļiem. Tāpat kā pirms 27 gadiem Jānis Pāvils II šajā pašā katedrālē, tā arī šoreiz Benedikts XVI izteica vēlmi turpināt iet pa vienības veicināšanas ceļu, darboties visu labā un ikvienas rīcības pirmajā plāksnē nostādīt ekumēnisko perspektīvu.

Pāvests uzsvēra, ka Baznīcas jaunās dzīves avots ir Kristus, Viņš ir stūrakmens. Labā Vēsts ir ne tikai Vārds, bet tā ir Persona – dzīvais un augšāmcēlies Kristus. Cilvēka vislielākais dārgums ir Kristus dzīve, un Baznīcas misija ir piepildīt visus ar šo Kristus dzīvi. Liturģijas laikā pāvests Benedikts XVI un patriarhs Bartolomejs I apmainījās ar miera skūpstu un noslēgumā abi deva klātesošajiem savu svētību.

Pēc ceremonijas pāvests itāliešu un franču valodā vērsās pie visiem Stambulas un citu Turcijas pilsētu iedzīvotājiem ar pateicības vārdiem: “Es pateicos visiem Stambulas un citu Turcijas pilsētu iedzīvotājiem par sirsnīgo uzņemšanu, kas man visur tika izrādīta. Mana pateicība ir vēl jo lielāka un dziļāka, zinot, ka mana klātbūtne šajās dienās, cilvēku ikdienas dzīves norisē, izraisīja ne vienu vien traucējumu. No sirds pateicos arī par sapratni un parādīto pacietību. Paldies!”

Pēc Svētās Mises pāvests devās uz tuvumā esošo pontifikālo rezidenci un pēc tam uz Stambulas lidostu. Viņu pavadīja Turcijas bīskapu konferences locekļi, ekumeniskais patriarhs, armēņu apustuliskais patriarhs un sīru-pareizticīgo metropolīts. Pirms iekāpšanas lidmašīnā, Benediktu XVI uzrunāja gubernators, militārais komandieris un Stambulas mērs. Plks. 13.45, pēc Itālijas laika, pāvests ar Turkish Airlines lidmašīnu Boeing 737-800 ielidoja Romas Ciampino lidostā, no kurienes ar automašīnu devās uz Vatikānu. Tā noslēdzās Benedikta XVI piektais ārzemju ceļojums. Tas bija arī 118 apustuliskais ceļojums Baznīcas vēsturē.

je/RV